Šodien notika kārtējā KVP sēde, kurā apspriesti vairāki ikdienišķi jautājumi, kā arī diskutēts par Civilās aizsardzības plāna projekta izstrādes gaitu un problēmām, skaidroja dienestā.
Ņemot vērā, ka janvāri darbu sāka jaunais Ministru kabinets un līdz ar to arī KVP locekļi sāka pildīt savus amata pienākumus, sēdes sākumā klātesošie tika iepazīstināti ar normatīvajos aktos noteikto padomes un tās sekretariāta kompetenci, darba organizāciju, tiesībām un arī pienākumiem.
Nacionālā drošības likums nosaka, ka ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Ņemot vērā, ka šos plānus pirms apstiprināšanas iesniedz izvērtēšanai KVP, šodienas sēdē nolemts, ka visām ministrijām līdz 31.jūlijam jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz KVP sekretariātā ministriju kompetencē esošo nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu projektus.
Pēc tam KVP sekretariāts plānu projektus iekļaus izskatīšanai kārtējā padomes sēdē.
VUGD arī informēja KVP locekļus par Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma ieviešanas gaitu un šobrīd vēl izstrādes procesā esošo Valsts civilās aizsardzības plāna projektu. Sēdes laikā tika diskutēts par to, ka atsevišķas ministrijas joprojām nav sniegušas nepieciešamo informāciju saistībā ar riska izvērtējumiem VUGD, lai tas varētu izstrādāt Valsts civilās aizsardzības plāna projektu.
Ņemot vērā, ka arī trīs pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas nav apstiprinājušas un saskaņojušas nolikumus, kā arī nav noteikts komisiju sastāvs, pienākumi, tiesības un apziņošanas kārtībā, nolemts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo informāciju pieprasīs no pašvaldībām, apkopos un iesniegs VUGD.
Līdztekus KVP uzdeva Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktajai kompetencei, iesniegt VUGD katastrofu risku novērtējumu līdz 15.maijam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš kā KVP priekšsēdētājs sēdes noslēgumā norādīja, ka patlaban valstij ir svarīgi ne tikai būt gatavai un spēt reaģēt uz paredzamām krīzēm.
"Mums jāpanāk, ka valsts ir maksimāli gatava un zina kā reaģēt uz visa veida krīzēm un katastrofām. Svarīgi ir apzināt pastāvošos riskus un reaģēšanas iespējas, iekļaujot tās Valsts civilās aizsardzības plānā," norādīja premjerministrs.
Klātesošie KVP locekļi sēdi noslēdza, diskutējot par operatīvo dienestu gatavību, kapacitāti un reaģēšanas iespēju potenciāli gaidāmajam šīs vasaras sausumam.
KVP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.
KVP vada Ministru prezidents. Padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa