"Latvija būs stipra tik, cik stiprs būs ikviens tās novads. Tādēļ aicinu jūs pabeigt Latvijai tik nozīmīgo administratīvi teritoriālo reformu un lūdzu uzskatīt ar to saistītos likumprojektus par vienu no jūsu pirmajiem darbiem Saeimas rudens sesijā," sēdē teica Valsts prezidents V.Zatlers. Lūgts to komentēt, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai sacīja, ka mērķis partijai esot tāds pats, kā minēja prezidents, tikai ceļi varētu būt atšķirīgi. "Taču labs gājējs aizies pa visiem ceļiem," teica A.Brigmanis.
Saeima jau ir pieņēmusi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu, kā arī izmaiņas daļā ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu saistīto likumu. Tas nozīmē, ka pašvaldību reformas īstenošana jau ir neatgriezeniska, uzskata reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus pašvaldību likumā. "Administratīvi teritoriālā reforma un tai sekojošās pašvaldību vēlēšanas jaunajos novados būs šā brīža lielākais izaicinājums visām partijām — daudzām partijām tas var kļūt par jautājumu: būt vai nebūt," Saeimas sēdē ceturtdien sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus pašvaldību likumā, kurā 3.lasījumā būtiskas izmaiņas vairs netika veiktas. Deputāti atbalstīja vietējo varu tiesības rīkot pašvaldību referendumus. Agrāk parlaments jau bija noteicis, ka novados iekļauto pagastu teritorijās būs nevis pakalpojumu centri, bet gan pagastu un pilsētu pārvaldes, kuru priekšgalā būs pārvaldes vadītāji, kas nevarēs būt deputāti. Saeimā jau pieņemtais Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums noteic, ka līdz gada beigām rajonu pašvaldības izstrādā savus reorganizācijas plānus, kuru īstenošana tiek pabeigta nākamajā gadā, bet rajonu pašvaldību pilnvaras beigsies līdz ar jauno domju sanākšanu 2009.gada jūlijā.
Zaļo un Zemnieku savienība jau ir paziņojusi, ka uz konceptuāli atbalstītā administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta izskatīšanu 3.lasījumā, kas paredzēta vēlā rudenī, frakcija iesniegs apstiprināšanai Saeimā novadu karti, kurā plāno paredzēt gandrīz 150 novadu. Tagad projekts paredz, ka novadu karti apstiprina valdība un tajā ir 112 pašvaldību. Kartes projektu tādā gadījumā gatavos arī Jaunais laiks, un var paredzēt, ka savs piedāvājums būs arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Septembrī Saeimā galīgajā lasījumā plānots skatīt arī Pašvaldību vēlēšanu likumu, kurā 2.lasījumā tika atbalstīts pašvaldību ministra E.Zalāna ierosinājums noteikt piecu procentu barjeru visu novadu vēlēšanās.
Pēc ministra priekšlikuma arī paredzēts, ka novados, kur ir līdz 5000 iedzīvotāju — ievēl 13 deputātu, līdz 20 000 iedzīvotāju — 15, līdz 50 000 iedzīvotāju — 17, vairāk nekā 50 000 — 19. No trīs uz sešiem kandidātiem palielināts ir arī deputātu kandidātu rezervistu skaits. Vēlēšanu likumā vēl būs jānosaka arī vēlēšanu diena. Tagad likums noteic, ka tā ir marta otrā sestdiena, bet paredzēts pašvaldību vēlēšanas rīkot reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā.