«Mozaīkas» gājienā būs stingri drošības pasākumi

PAR HOMOSEKSUĀLISMU Dažas piezīmes no ārsta un pilsoņa viedokļa Viens no parafīliju jeb seksuālo perversitāšu variantiem - homoseksuālisms jeb dzimumtieksme uz sava dzimuma indivīdu, slimību klasifikācijā vēl aizvien nav ierindots kādā šauri norobežotā šķirklī. Daļa ārstu aizstāv viedokli, ka homoseksuālisms varētu būt iedzimta slimība un kā tāda - grūti ārstējama; daļa uzskata, ka slimība ir dzīves laikā iegūta psihoseksuāla novirze un to var sekmīgi ārstēt. Abos gadījumos tā tomēr ir slimība, kuru jāārstē, nevis slimība, ar kuru jāsamierinās vai pat jālepojas. Tāpēc ir dīvaini, ka paši slimnieki šo perversiju nereti uztver kā retu, savdabīgu īpašību, pat priekšrocību(!?) un kategoriski atsakās to ārstēt. Protams, ārstēšanās ir iespējama bet būs sekmīga tikai tad, ja slimnieks pats tai piekritīs un to vēlēsies. Nobeigumā homoseksuāli orientētajiem es gribētu teikt: 1. Mēs atzīstam, ka jūs, homoseksuāļi, izņemot seksuālo orientāciju, esat fiziski un garīgi pilnvērtīgi - tāpat kā visi veselie, jūs varat kļūt zinātnieki, akadēmiķi, šahisti, valstsvīri, mākslinieki, kaut vai kosmonauti. Cik zinu, jums nav noteikti nekādi profesiju aizliegumi. 2. Savukārt jūs mēs lūdzam atzīt, ka homoseksuālisms nav norma, bet psihoseksuāla slimība, kas lielākās sabiedrības daļas acīs ir kroplība un novirze no normas. Mēs lūdzam jūs apzināties savu slimību un meklēt ārstēšanās iespējas. 3. Lūdzam jūs nelepoties ar savu slimību. Tā nav dabas balva! Tā nav rota, ar kuru lepoties! Nesmalkjūtīga, uzbāzīga sevis demonstrēšana ar gājieniem un demonstrācijām ir perversa, tā jums „piekabina” vēl otru patoloģiju, radniecīgu ekshibicionismam. Jūsu agresīvā izrādīšanās praidos tikai rada nepatiku normāli orientētajos līdzpilsoņos, kādam pat riebumu. Formāli cilvēktiesības jums atļauj daudz ko. Bet, vai vajag? Iespējams, ka ar savām publiskajām akcijām, dažkārt visai atraktīvām, jūs piesaistāt savām rindām līdzskrējējus, kurus vilina pārprasta eksotika, un tas jau ir nosodāms solis. Tikpat nosodāms ir arī tas, ka meklējot sev partneri, jūs ievelkat savā „ticībā” heteroseksuāli noskaņotus cilvēkus. Padomājiet - šizofrēniķi, diabētiķi vai hipertoniķi taču nelepojas ar savu slimību! Viņi to klusībā pacieš un ārstējas. Kāpēc jūs ne? Ar nekautrīgu aktivitāti jūs tikai radāt vēl dziļāku plaisu starp jums un normālo, heteroseksuālo populāciju, kas jūs klusējot pacieš un ir jums pietiekami lojāla(ar retiem izņēmumiem, kurus jūs paši esat izprovocējuši). Rīgā, 2007. gada 1. februārī Agnis Štifts, P. Stradiņa slimnīcas ārsts, Docents, Dr.med., Dr.hon. c.ASL, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris