Uz jautājumu, vai partijai ir nostāja par A.Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā, V.Muižniece atbildēja: "Es uzskatu, ka tas būtu ļoti labi un beigtos stāsti un baumas. Es apsolu, ka uzrunāšu Andri Šķēli un aicināšu viņu nākt un runāt. Bet to viņš pats nolems, jo dzimtbūšana ir likvidēta."
A.Šķēle esot spējīgs radīt idejas kā reti kurš. Runa neesot par TP ievilkšanu nākamajā Saeimā, bet par konstruktīviem piedāvājumiem un "pilnīgi noteikti tādu pienesumu varētu dot Šķēles kungs, un tad viņa idejas varētu kļūt par partijas idejām", sacīja V.Muižniece, domājot A.Šķēles prezentētos desmit punktus izejai no krīzes. Ar tiem viņš nāca klajā TP organizētajā konferencē par ekonomiskās krīzes risinājumiem.
Pēc TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieka Venta Armanda Kraukļa norādītā, neesot pārliecības, vai lata devalvācija tagad nebūtu par vēlu.
"Nav līdz galam skaidrs tas, vai šajā brīdī tas nav par vēlu. Bet vienalga, pieaicinot zinošus ekspertus, jābūt nopietnai diskusijai, bet tāda nav bijusi. Uzsākot par to runāt koalīcijas iekšienē, mums ir bijis kā ar Dziesmusvētkiem un Latvijas karogu - tikpat svēts ir Latvijas lata kurss. Nevienā citā valstī tā nav. Ja nopietnas diskusijas rezultātā vairums starptautisko ekspertu pateiktu, ka tas tautsaimniecībai ir labāk, protams, tad mēs atbalstīsim."
Taču abi TP pārstāvji norādīja, ka lata koridora palielināšana nenozīmē lata devalvāciju. Vai partijai būs kopīgs viedoklis šajā jautājumā, V.Muižniece teica, ka "mēs par to partijā diskutēsim".
"Stāsts ir tāds, ka no savām kļūdām jāmācās," Latvijas televīzijas raidījumā arī atzina V.A.Krauklis.
Paskaidrojot TP protestus pret Valda Dombrovska (JL) vadīto valdību un kā tā risina finanšu jautājumus un atgādinājumu, ka steigā rīkojās arī iepriekšējā valdība, kad finanšu ministrs bija tautpartijietis Atis Slakteris, V.A.Krauklis paskaidroja, ka tajā brīdī bruka Parex banka un bija cita situācija, un tāpēc lēmumi bija jāpieņem vienas nakts laikā. Viņaprāt, ir svarīgi būt opozīcijā valdībā, jo pretējā gadījumā, "mēs jau šodien labu laiku dzīvotu gan ar 23% PVN, gan ar progresīvo nodokli no 500 latiem un visu pārējo". Mēs esam valdībā un tieši tāpēc šādi lēmumi tik viegli neiet cauri, viņš sacīja.
Viņš gan atzina, ka A.Slaktera laikā parakstītajā dokumentā ar Starptautisko Valūtas fondu "pa vidu iekšā bija pilnīgi nepareizais PVN, bet kopumā bija koncepts". Tagad tāda, viņaprāt, nav.
Gan V.A.Krauklis, gan V. Muižniece Latvijas televīzijas raidījumā uzsvēra, ka Tautas partijai ir piedāvājums, kā sabalansēt 2010.gada budžetu. Partijas biedra Edgara Zalāna plāns piedāvājot citus budžeta veidošanas principus, kas parādītu, cik daudz naudas īsti vajag valsts pārvaldei. Viņš arī uzskaitīja, ka piedāvājums ir 300 miljonus no struktūrfondiem pašvaldību infrastruktūrai, "kas ir ābečnieku patiesība ekonomiskai veicināšanai". Taču jābūt politiskam lēmumam, lai šo naudu pārdalītu, bet diskusija uz priekšu neejot. Taču tajā pašā laikā noslēpums esot tas, ka valdība domā aizņemties 400 miljonus no privātā sektora tepat Latvijā, tādējādi izņemt tos ārā no ekonomikas.
"Elementārs piemērs. Esam uzrunājuši koalīcijas partnerus atrisināt jautājumu, ka daļu no starptautiskās palīdzības naudas caur Hipotēku un zemes banku ielaist tirgū kā kredītresursus. Nulle. Repše saka: jums taisnība, mēs strādājam." Jārisina problēmas, lai kustas, to mēs arī visu laiku piedāvājam, TP pozīciju skaidroja V.A.Krauklis.
TP pārstāvji teica, ka nezina, vai nākamajā gadā budžets būs jāsamazina par 500 miljoniem, jo finanšu ministrs to neesot pateicis. TP plāno aicināt finanšu ministru uz atklātu frakcijas sēdi un tikai tad varēšot profesionāli diskutēt, bet tagad esot tāda skatīšanās debesīs.
Uz jautājumu, cik tad ilgi TP strādās valdībā nesadzirdēta, V.A.Krauklis atbildēja: "Galvenā būs budžeta debate, ir principi, kuriem nevaram pārkāpt – absolūti pret PVN paaugstināšanu, progresīvo ienākuma nodokli, iedzīvotāju aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli. Šajā brīdī. Pārējai diskusijai mēs esam atvērti, bet, ja šīs pozīcijas nevarēsim noturēt, tajā brīdī mēs vairs neesam valdībā."