"Tieši cilvēki, kurus šajā laikā esmu satikusi un iepazinusi, padarīja šo laiku man tik nozīmīgu," ar Iekšlietu ministrijas preses pārstāves Guntas Skrebeles starpniecību norāda Mūrniece.
No amata aizejošā ministre pateicas iekšlietu dienestiem par sadarbību un atzīst, ka augstu novērtē atbalstu, kuru dienestos strādājošie viņai snieguši. Mūrniece novēl iekšlietu dienestu darbiniekiem arī turpmāk būt tikpat profesionāliem un atsaucīgiem un, neraugoties uz apkārtējiem apstākļiem, ikdienā cienīt sevi un citus, "mācīties un pilnveidoties, lai ar jūsu darbu visi Latvijas iedzīvotāji varētu lepoties".
"Pēc divu gadu kopīga darba šodien saku jums "uz redzēšanos"," atvadās Mūrniece.
Aģentūra LETA vaicāja ministrei, ko viņa plāno darīt pēc augstā amata atstāšanas, vai ir iecerējusi kandidēt 11.Saeimas vēlēšanās un vai pieļauj iespēju, ka kādreiz vēl atgriezīsies iekšlietu sistēmā, taču Mūrniece ar ministrijas preses pārstāves Skrebeles starpniecību norādīja, ka uz visiem šiem jautājumiem viņa pagaidām nevar atbildēt, jo konkrētu plānu vēl neesot.
Atstājot iekšlietu ministres amatu, Mūrniece ir pilnībā apmaksājusi savu iespaidīgo rēķinu par februārī izmantotajiem mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem, aģentūrai LETA apstiprināja Skrebele. Kā ziņots, Mūrnieces telefona rēķins par februāri, kad viņa, būdama ārzemēs, paziņoja par demisiju, bija aptuveni 800 latu. No šīs summas 100 latus apmaksāja ministrija, bet pārējie 700 lati Mūrniecei bija jāsedz no personīgajiem līdzekļiem.
LETA jau ziņoja, ka Mūrniece šodien aizvada pēdējo dienu iekšlietu ministres amatā, kurā viņa strādāja kopš 2009.gada marta, kad darbu sāka Valda Dombrovska (V) pirmā valdība.
Līdz ar Mūrnieces aiziešanu no amata iekšlietu ministra pienākumi valdībā uz laiku tiks uzticēti tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam (V). Šāds lēmums esot pieņemts apvienības "Vienotība" valdes sēdē.
Dombrovskis jau iepriekš pieļāvis, ka gadījumā, ja tauta referendumā nobalsos par Saeimas atlaišanu, pašreizējās valdības iekšlietu ministra amatam virzīt kādu profesionāli nebūtu īsti labi.
Pēc Ministru prezidenta teiktā, pēdējā laikā tikuši apspriesti vairāki iekšlietu ministra amata kandidāti, esot runāts arī ar "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi. Premjers domājot, ka Zaķis varētu būt nopietns kandidāts, jo esot viens no "Vienotības" vadošajiem politiķiem, tomēr viņš esot vairāk specializējies tautsaimniecības, nevis iekšlietu jautājumos, turklāt pats neesot izrādījis lielu interesi par šī amata ieņemšanu.
Mūrniece kā iespējamos pēctečus savā amatā minējusi gan Zaķi un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski (V), gan bijušo Valsts policijas priekšnieku Valdi Voinu un bijušo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītāju ģenerāli Ainaru Penci.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka iekšlietu ministra amatam ir nolēmusi virzīt savu priekšsēdētāju Armandu Augustānu. Arodbiedrība nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam, aicinot pieņemt Augustāna kandidatūru un izvirzīt to iekšlietu ministra amatam.
Jau ziņots, ka 21.februārī Dombrovskis pieņēma iekšlietu ministres Mūrnieces demisiju, tomēr tika panākta vienošanās, ka Mūrniece paliks amatā vēl vairākus mēnešus - līdz 6.jūnijam -, lai pabeigtu iesāktos darbus.
Pagājušajā nedēļā Mūrniece paziņoja, ka ir nolēmusi pēc ministres amata atstāšanas vairs neņemt atpakaļ deputātes mandātu un nelūgt Saeimu apstiprināt viņu par deputāti.
Kā ziņots, 1970.gada 28.janvārī dzimusī Mūrniece par savu atkāpšanos no iekšlietu ministres amata paziņoja šā gada februārī - pēc tam, kad sabiedrību bija pāršalkusi virkne ziņu par savstarpēji nesaistītiem noziegumiem, kurus pastrādājuši iekšlietu struktūrā iekļautās Valsts policijas darbinieki.
2009.gada 13.martā savā blogā portālā "diena.lv" Mūrniece rakstīja, ka iekšlietu ministres amats ir bijis viņas sapnis un mērķis jau kopš pirmās dienas, sākot politisko darbību. "Es būšu laba, bet stingra un prasīga ministre," toreiz solīja Mūrniece.