«Skatoties uzturēšanās atļauju pieprasījumus, redzams, ka solītās milzīgās investīcijas Latvijas ekonomikā neieplūst. Piemēram, trijos nekustamā īpašuma iegādes gadījumos dzīvoklis ir pārdots ģimenes lokā, tēvs pārdod dēlam, vīrs – sievai. Līdz ar to valsts finansiāli iegūst tikai valsts nodevas veidā, nevis solīto milzīgo investīciju veidā,» saka iekšlietu ministre.
Viņa uzskata, ka ar šiem grozījumiem Imigrācijas likumā «mēs vienkārši esam atvieglojuši iespēju iegūt uzturēšanās atļauju tiem ārzemniekiem, kas jau darbojas Latvijā, un viņu ģimenes locekļiem, nevis piesaistām jaunus investorus».
Piecos no astoņiem uzturēšanās atļauju pieprasījuma gadījumiem ir iegādāts nekustamais īpašums (trīs - Jūrmalā; divi - Rīgā), divos gadījumos ārvalstnieki ir investējuši vismaz 25 000 uzņēmuma pamatkapitālā, savukārt vienā gadījumā ir ieguldīts Ls 200 000 bankas subordinētajā kapitālā, informē ministre padomniece Viktorija Šembele.
«Līdzīgi ir arī ar investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā - mēs redzam, ka uzņēmumos investē ārzemnieki, kas līdz tam Latvijā uzturējušies kā šo uzņēmumu valdes locekļi. Tā ir daudz vienkāršāk, nekā visu laiku sekot līdzi, lai uzņēmums būtu radījis noteiktu skaitu darba vietu, maksājis nodokļus, nesis ekonomisko labumu valstij,» papildina L.Mūrniece.
Divos gadījumos jau pieņemts pozitīvs lēmums un izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Pārējie dokumenti vēl tiek izskatīti.
Lielākā interese ir no Krievijas pilsoņiem, jo seši iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, viens ir Ukrainas, viens - Izraēlas pilsonis.
Jau ziņots, ka pretrunīgi vērtētie grozījumi likumā paredz tiesības trešo valstu pilsoņiem lūgt uzturēšanās atļauju Latvijā, ja ir veikts ieguldījums bankā vismaz 200 000 latu apmērā, uzņēmējdarbībā vismaz 25 000 latu apmērā un nomaksāti nodokļi 20 000 latu apmērā vai iegādāts nekustamais īpašums vismaz 100 000 latu apmērā.
Mūrniece: no Imigrācijas likuma izmaiņām nav ekonomiskā labuma
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi vien astoņu uzturēšanās atļauju pieprasījumus, kad 1.jūlijā stājās spēkā strīdīgie grozījumi Imigrācijas likumā. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka darījumu raksturs ļauj uzskatīt - likuma izmaiņas nedod to ekonomisko labumu valstij, kāds tas sākotnēji bija iecerēts. Izmaiņas likumā līdz šim lielākoties izmantojuši ārzemnieki, kas jau līdz šim uzturējās Latvijā, tikai ar citu pamatojumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.