Mūsu rītdienas «būt» ir šodienas «darīt»

Valstis nemainās, tās maina cilvēki. Cilvēkam jāmainās. Vai Latvijas sabiedrībā ir iespējama vienošanās par kopīgām attīstības vērtībām un principiem? Ir valstis, kuru līderiem ir pieticis drosmes ieskatīties spogulī, ieraudzīt kroplīgo un pieņemt fundamentālo un grūto, bet ļoti nepieciešamo lēmumu: mainīties pašiem un aizraut pārmaiņām citus. Latvijā bērnus vajag nosaukt par ilgtermiņa vērtību! Par Latvijas nacionālo vērtību! Diemžēl šodienas Latvijas demogrāfiskie dati mūsu nākotnei ir nelabvēlīgi. Palielinājies ir bērnu mirstības procents, perinatālā, zīdaiņu un bērnu mirstība līdz gada vecumam. Salīdzinājumam: 80.gados un 90.gadu sākumā gadā piedzima 40 tūkstoši bērnu, bet pēdējo trīs gadu laikā, kopš tiek maksātas tautā dēvētās māmiņu algas, dzimstība ir sasniegusi tikai pusi. (2005.gadā — 21 tūkstotis, 2006.gadā — 22 tūkstoši, 2007.gadā — 23 tūkstoši). Bērnu dzimstības pieaugums vēl arvien ir niecīgs, un iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs (vidēji katru gadu no –10 līdz –13 tūkstošiem cilvēku ). Tā rezultātā katru gadu Latvijā no kartes "izzūd" viena pilsēta: Dobele, Talsi, Smiltene, Ludza, Preiļi, Kandava plus Sabile. Bērnu dzimstības ziņā mēs esam tikai soli no krīzes. Iekrītot bedrē, izkļūšana no tās būs divtik sarežģīta un divtik sāpīga un ilga. Ir jārīkojas noteikti. Partija Jaunais laiks ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", piedāvājot vienīgo izeju no strupceļa — maksāt bērnu kopšanas pabalstu arī otrajā un trešajā gadā. Bērnu kopšanas pabalsta maksimums personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, piešķir 70% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bērniņa otrajā gadā — 60%, bet trešajā — 50% no iepriekš saņemtās algas. Savukārt nestrādājošie vecāki saņems 70% no pabalsta pieprasīšanas dienā esošās valstī noteiktās minimālās mēnešalgas bērniņa pirmajā gadā, 60% — otrajā un 50% — trešajā gadā.. Par minētajiem grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (vecāku pabalstu) Saeimā 2008.gada 24.aprīlī nobalsoja 46 opozīcijas deputāti, bet atturējās 44 (TP, ZZS, LPP/LC). Protams, visērtāk ir nedarīt neko un vaimanāt, cik augsta ir inflācija, kā pieaug pasaules naftas cenas... Šāda vaimanaloģija ir jau tradicionālā atbilde, ar kuru tiek nogriezti jebkuras rīcības asni. 2007.gadā septembrī valstī rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē gaidīja 24 887 bērni. Rīgā pirmsskolu izglītības iestāžu rindā 2008.gada maijā reģistrēti 10 098 pirmsskolas vecuma bērni, kuru vecāki vēlas nodrošināt vietu izglītības iestādē, bet rudenī plānots uzņemt tikai 5 104 bērnus (tātad pusi). Īpaši jāuzsver, ka 5—6 gadus vecie bērni veido 5% no rindā reģistrētajiem bērniem, toties 58% no rindā reģistrētajiem ir bērni no 1,5 līdz 3 gadu vecumam. Maksājot vecāku pabalstu par otro un trešo gadu, rindas bērnudārzos faktiski būs likvidētas. Zinātne ir pierādījusi, ka vecumā līdz pieciem sešiem gadiem bērniņš par 80% ir jau garīgi noformējies. Tātad tālākā viņa personības attīstība turpmāk notiks tikai 20 procentu apjomā. Bērni, kuri aug mājās, ir daudz spēcīgāki, emocionāli un psihiski daudz nobriedušāki. No trīs gadu vecuma viņi var sākt apmeklēt bērnudārzu. Un tagad par naudu. Kopējais sociālā budžeta uzkrājums Latvijā šā gada maijā bija 828 miljoni latu. Valsts sociālais budžets piesedz valsts budžeta vajadzības, līdz ar to sociālā budžeta nauda netiek izlietota sociālajām vajadzīgām. Labklājības ministre Iveta Purne atzīst, ka "sociālā budžeta uzkrājums nekur nav pazudis. Pašlaik, jā, finanšu līdzekļi ir mūsu, bet tajā pašā laikā reāli mēs šo naudu nevaram izmantot mūsu pasākumiem." (NRA, 30.I 2008) 2007.gadā vecāku pabalstu summa bija 45,1 miljons latu, 2008.gadā — 45,5 miljoni latu no sociālā budžeta un 13,2 miljoni no valsts budžeta. Tātad kopā 59 miljoni. Jaunā laika finanšu speciālists Valdis Dombrovskis ir aprēķinājis, ka 2009.gadā, maksājot vecāku pabalstu arī par bērniņa otro gadu, būs nepieciešami vēl tikai 37 miljoni latu. Kāpēc tikai? Ja salīdzinām — Jauno Trīs brāļu projekti mums izmaksās desmitiem reižu vairāk. Sākotnējie optimistiskie aprēķini liecina, ka par Nacionālo bibliotēku vien maksāsim vismaz 135 miljonus latu, taču šī summa, visticamāk, vēl trīskāršosies (nemaz nerunājot, ka tas atkal palielina inflāciju). Jāvaicā, kas nākotnē piepildīs šīs celtnes, ja nebūs bērnu? "Mans zelts ir mana tauta" — jā, tas ir mūsu valsts pamatkapitāls. Vērtības nav abstrakti ideāli, tām jābūt iemiesotām arī darbos. Bērni nav mūsu problēma, bērni ir mūsu nākotne!u