"NA gatavo Satversmes grozījumus, kas noteiktu, ka Satversmē ir negrozāmie panti. Šāda pieredze ir arī citās valstīs, tai skaitā attiecībā uz valodas nostiprināšanu, kurā būtu noteikts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un šis pants ir negrozāms," sacīja Dzintars.
Viņš sacīja, ka jau tuvākajā laikā plānots vērsties koalīcijas padomē ar minēto jautājumu.
Vēl līdz mēneša beigām norisinās parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu. Par minēto iniciatīvu pagājušajā nedēļā arī parakstījās Rīgas mērs Nils Ušakovs, lai gan viņa partija Saskaņas centrs iepriekš norobežojās no parakstu vākšanas.
Dzintars ir pārliecināts, ka krievu valoda šobrīd Latvijā netiks ieviesta kā otrā valsts valoda, taču pats process, ka cilvēki tiek mobilizēti ap šo ideju un priekšzīme tiek rādīta no politiķu puses, atsaucoties uz Rīgas mēra Nila Ušakova parakstīšanos par krievu valodas statusu, ir negatīvs signāls. Viņš sacīja, ka šo parakstu vākšanu var uzskatīt ar pretvalstisku akciju un Rīgas domes deputātiem vajadzētu apsvērt, vai šajā gadījumā nebūtu jāpieprasa Ušakova demisija.
"Ja Latvijā būs divas valsts valodas, tad faktiski realitātē dzīvos viena valoda un tā būs krievu valoda. Un tam vairs nav nekā kopīga ar Latvijas valsts pastāvēšanas dziļāko jēgu," sacīja Dzintars.
Lai biedrības Dzimtā valoda rosinātie Satversmes grozījumu par valsts valodas statusu arī krievu valodai, ne tikai latviešu valodai nonāktu Saeimā, jāsavāc 154 379 vēlētāju paraksti. Pirmajā parakstu vākšanas nedēļā gan par iniciatīvu bija parakstījušies tikai nedaudz vairāk kā 11 tūkstoši pilsoņu.