Politiķis sacīja, ka leģionāriem esot dažādi viedokļi un daudzi no viņiem uzskatot, ka veids, kā ministrs atvainojies, neesot pietiekami. Taču kopumā nacionālā apvienība pozitīvi vērtē to, ka ministrs vispār ir atvainojies, piebilda Dzintars.
Pagaidām nacionālā apvienība viennozīmīgu nostāju jautājumā par demisijas pieprasījumu nepauž, un skaidrāks viedoklis varētu būt zināms tuvāk pirmdienai, kad Saeimā paredzēts balsojums par neuzticības izteikšanu ministram.
Dzintars ceturtdien arī tikās ar Kozlovski, un tikšanas laikā abas puses esot izklāstījušas savus argumentus un redzējumu par notikušo 16.marta pasākumu laikā.
Arī nacionālās apvienības Imants Parādnieks uzsvēra, ka šo jautājumu vēl nepieciešams pārrunāt, jo no ministra tika sagaidīta atvainošanās pēc būtības, nevis formāla.
Savukārt Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs leģionārs Edgars Skreija pauda viedokli, ka iekšlietu ministrs nav tā amatpersona, kurai vajadzētu uzņemties atbildību par 16.martā notikušo leģionāru pretinieku demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa.
Nacionālās apvienības pārstāvji iepriekš izteicās, ka, iespējams, varētu pārdomāt savu nostāju, ja Kozlovskis patiesi atvainosies par situāciju 16.martā.
Kā ziņots, arī politiskā apvienība Saskaņas centrs (SC), kuras balsojums par neuzticības izteikšanu Kozlovskim varētu būt izšķirošs, pagaidām skaidru nostāju nepauž. SC lēmumu par to, vai atbalstīt Kozlovska demisiju, varētu pieņemt pirmdien pirms parlamenta sēdes. SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pēc tikšanās ar Kozlovski prognozēja, ka SC atbalsts neuzticības izteikšanai Kozlovskim varētu novest pie šīs "koalīcijas mocību beigām", tostarp arī pie mocību beigām ar jautājumu par eiro ieviešanu.
Savukārt Kozlovskis pēc tikšanās ar SC deputātiem žurnālistiem norādīja, ka saprot situāciju un atvainojas cilvēkiem, kurus aizvainoja troksnis 16.marta pasākumā.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Kozlovska padomniece Daiga Holma, ministra atvainošanās nebūt nozīmē to, ka policisti 16.marta pasākumos būtu rīkojušies nepareizi, bet gan to, ka ir jārada tiesiskais regulējums, lai nākotnē šādas situācijas neatkārtotos. "Vienlaicīgi aicinu kolēģus un deputātus steidzamības kārtā virzīt Iekšlietu ministrijas izstrādātos un jau 2012.gada vidū aktualizētos grozījumus likumā Par sapulcēm, piketiem un gājieniem," sacīja Kozlovskis.
Nacionālā apvienība nolēma pieprasīt iekšlietu ministra Kozlovska demisiju saistībā ar ministra rīcību 16.martā. Nacionālā apvienība uzskata, ka policijas rīcība, "pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties".
Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts jautājums par Kozlovska demisijas pieprasījumu, notiks pirmdien, 25.martā, plkst.10.