Nacionālā attīstības plāna īstenošana draud nonākt strupceļā

Kā sanāksmē norādīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), ir pagājis tieši gads kopš Saeimas komisija pirmo reizi aicināja valdību, vadoties no NAP virsmērķa - cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana -, noteikt prioritāros virzienus un veicamos uzdevumus. Taču kopš tā laika nekas uz priekšu īpaši nav pavirzījies.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) sanāksmē norādīja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) jau pērn vasarā definēja prioritāros virzienus, uzdevumus un sasaistīja tos ar budžeta iespējām. Taču diskusijās ar ministrijām tās neesot vēlējušās aiztikt savus budžetus, līdz ar to uzdevumu skaits NAP ieviešanas stratēģijas gala variantā bija mazs salīdzinājumā ar dokumenta sākotnējo variantu.

«Viss rudens pagāja garās diskusijās. Grūti vienoties par kopīgiem uzdevumiem. Nav vēlme kaut ko mainīt,» sanāksmes dalībniekiem teica ministrs.

Viņš norādīja: tā kā ministrijas īpaši nevēlas definēt uzdevumus, pielāgojot tos budžeta iespējām, tad viņš piedāvājis to darīt politiskā līmenī. Tālab ieteikts sasaukt šajā otrdienā valdības ārkārtas sēdi. Piedāvāts otrs variants – nedarīt neko un atmest roku NAP ieviešanas stratēģijas īstenošanai dzīvē.

Valdība nepieņēma ne vienu, ne otru E.Zalāna priekšlikumu. Tā pieņēma zināšanai RAPLM līdz šim paveikto un uzdeva par uzdevumiem runāt reformu dalības grupā, kur šī lieta, pēc E.Zalāna teiktā, vairākas reizes pārrunāta. Līdz ar to jautājums NAP mērķu īstenošanu un to sasaisti ar budžeta iespējām atkal nonācis sākumpuktā.

Kā sanāksmē norādīja Saeimas deputāte Baiba Rivža (ZZS), jācenšas nonākt pie punktiem, par kuriem var vienoties un kam ir finansiāls segums. «Milzīgs darbs taču ir ieguldīts NAP izstrādē,» noteica deputāte, gan norādot, ka krīzes situācijā NAP virsmērķis – cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošana - ir visai grūti sasniedzams.

«Pilnīgi piekrītu – tas ir visai ambiciozs mērķis – noturēt un paaugstināt dzīves kvalitāti,» teica ministrs un piebilda: ja ministrijas būs tikpat nepretimnākošas kā līdz šim veicamo uzdevumu noteikšanā un to saisaistē ar budžetu, tad dokuments paliks tikai zināšanai.

Sašutumu par to neslēpa Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve, kura šobrīd ir atšķirīgas intereses gan ierēdniecības, gan politiskajā līmenī, aicinot piesaistīt neatkarīgus ekspertus, kuri veicamos uzdevumus un katra izpildē aprēķinās vajadzīgo naudas summu. «Lai palīdz salikt kopā budžetu ar prioritātēm,» viņa aicināja.

«Bumma ir valdības pusē,» noteica Saeimas deputāts Māris Kučinskis (TP). Pēc viņa ieteikuma Saeimas komisija ceturto reizi nolēma aicināt valdību līdz šā gada 25.martam sagatavot NAP ieviešanas stratēģiju, sasaistot to ar budžeta iespējām un nosakot arī sasniedzamo rezultātu.

Visticamāk, šis uzdevums atkal tiks deleģēts RAPLM, un atkal ministrijām būs jāprasa izvirzīt uzdevumus, ko tās nelabprāt dara, Dienai pieļāva E.Zalāns. Pēc viņa domām, valdības nostājai būtu jābūt daudz stingrākai un nedrīkstētu pieļaut, ka ministrijas tik kūtri iesaistās NAP ieviešanas stratēģijas izstrādē.