Tiesa, ne visi, taču pietiekamā skaitā, lai eiro ieviešanu izjauktu. Premjers Valdis Dombrovskis cer, ka Nacionālā apvienība apdomāsies un nolems balsot saskaņā ar Latvijas eiroatlantisko kursu.
Nacionālās apvienības deputāti nolēmuši Latvijas latu pasludināt par nacionālās neatkarības simbolu. Šāda notikumu virzība varētu veicināt to, ka eiro Latvijā netiek ieviests vismaz 5 gadus.
Pirms pāris nedēļām par valdības izstrādātā eiro ieviešanas likuma nodošanu komisijām Saeimā nobalsoja 51 deputāts. Taču likums vēl jāpieņem trijos lasījumos. Raidījums Nekā Personīga ir noskaidrojis, ka tas varētu arī nenotikt, jo vismaz pieci Nacionālās apvienības deputāti vairs nav pārliecināti, ka jābalso par eiro.
Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Vineta Poriņa uzskata, ka katrai valstij ir ļoti būtiska sava nacionālā valūta, bet Imants Parādnieks domā, ka lats ir ne tikai neatkarības simbols, bet arī nodrošina patstāvību: "Kaut arī šobrīd formāli lats ir piesiets eiro un nekādā veidā solis turp, solis šurp nav iespējams. Līdz ar to, tas tikai fiksētu esošo situāciju. Bet tur, manuprāt, vēl ir apsvērumi, kas ir apspriežami par to, cik īsti tas mums izmaksātu. Vai tad tiešām ir ekonomiski izdevīgi?"
Parādniekam piekrīt arī Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Inese Laizāne, kura skaidro: "Es neesmu guvusi faktiskus, tieši precīzus skaitļus un datumus, kāpēc tieši šis brīdis ir tas. Kad es par to pārliecināšos, tad es varēšu būt pārliecināta, ka tajā brīdī tas jādara."
Līdzīgās domās ir arī Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš: "Es esmu dzirdējis ekonomistu argumentus, finansistu argumentus, ka nevajag steigties. Tur ir daudzi mīnusu."
Un visbeidzot, viņam piekrīt arī Jānis Dombrava, Nacionālās apvienības Saeimas deputāts, sakot: "Tas, ko mēs gan varam prasīt, ja mēs redzam, kāda ir SVF Eiropas Komisijas attieksme, piemēram, pret Grieķiju saistībā ar parāda norakstīšanu, tur gan mūsu valdībai būtu tomēr jāuzstāj, ka, ja mēs norakstam vienai valstij, kāpēc netiek norakstīta vismaz daļa no parāda citai valstij."
Nacionālās apvienības frakcijā tiekot apspriesta iecere pieprasīt Eiropas Savienībai ļaut Latvijai neatdot daļu krīzes laikā ņemtā aizdevuma. Ja Eiropa nepiekrīt, Latvija eiro neieviestu.
Valdība ir noteikusi, ka eiro jāievieš no 2014.gada 1.janvāra. Lai tas notiktu, jau gadu mijā jābūt pilnīgai skaidrībai, ka eiro tiks ieviests. Ja kaut kad 2013.gadā notiek referendums vai pat balsu vākšana par referendumu, eiro tuvākajā laikā netiks ieviests.
Ja Saeima eiro ieviešanas likumu pieņems, opozīcijai ir iespējas iesaldēt tā stāšanos spēkā. Satversme nosaka, ka pietiek ar 34 deputātu parakstiem prezidentam, lai sāktos balsu vākšana referenduma rīkošanai. Saskaņas centram Saeimā ir 31 balss, Nacionālās apvienības dumpiniekiem vismaz piecas.
Finanšu ministrs Andris Vilks min četrus iemeslus, lai ar iestāšanos nevilcinātos: "Latvijas ekonomika jau daļēji ir eirozonā. Lats ir piesaistīts eiro. Lielākā daļa tirdzniecības notiek ar eirozonas valstīm. Eiro tiek izsniegti kredīti. Šajā valūtā iedzīvotāji, arī eiroskeptiskie Saeimas deputāti glabā savus uzkrājumus. Ja uz eiro pāries pilnībā, cilvēki ietaupīs uz valūtas maiņas izdevumiem."
Kredītreitingu aģentūras vadās pēc Latvijas valdības paziņojuma par plāniem 2014.gadā nomainīt valūtu. Ja valsts šo lēmumu mainīs, reitings kritīs. Tas sadārdzinās kredītu apkalpošanu.
Finanšu ministrs skaidro: "Šajos gados, kad mēs nebūsim eirozonā, lai gan varētu būt, mēs katru gadu maksāsim 50 – 80 miljonus vairāk par savu ārējo parādu. Jo mūsu kredītreitings, tirgus novērtējums saka – jūs neesat tik droši kā tās valstis, kas ir eirozonā. Latvijai nav iespējams ilgstoši noturēt ļoti zemu inflāciju. Ja mēs tagad paļausimies un gaidīsim, kas notiek tālāk... Latvijas ekonomika aug ar tādu tempu, kas ir 5-6% gadā. Un inflāciju tad noturēt zem 2%, zem 2,5%, zem 3% būs ļoti grūti. Nākamais brīdis Latvijai var būt pēc krietni daudziem gadiem."
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzskata, ka situācija pagaidām nav tik saspringta, lai par to lieki raizētos. Raidījumam Nekā Personīga viņš stāsta: "Protams, katrā partijā ir savas procedūras, kas ir jāiziet un es zinu, ka to tuvākās nedēļas laikā Nacionālajā apvienībā šīs procedūras tiks izietas un, kā jau es teicu, es, protams, ceru, ka tiks ņemts vērā gan ekonomiskie, gan ģeopolitiskie aspekti, kas runā par labu eiro ieviešanai.
Ir mēģinājums radīt tādu mākslīgu iespaidu, ka eirozona gaida un nevar sagaidīt, kamēr Latvija pievienosies. Tā ir mūsu izvēle. Ja mēs esam tam gatavi, izpildot Māstrihtas kritērijus un pašreiz visas analīzes liecina, ka mēs esam gatavi, Māstrihtas kritērijus izpildam, ja mēs paši to vēlamies, tad mēs varam iesniegt pieprasījumu pēc konverģences ziņojuma un pievienoties eirozonai."
Pati Nacionālās apvienības vadība ir nerunīga. Frakcijas lēmumu eiro jautājumā sola pēc nedēļas.
