NA kongresā līderu ziņojumi, ministru pārskati un delegātu uzstāšanās bija pakārtoti galvenajam vēstījumam: "Latvisku Latviju – vienmēr un visur." Ar šo ideju partija pieteiks sevi nākamgad pašvaldību vēlēšanās un 13. Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2018. gadā, kad Latvija svinēs simtgadi. Bērziņš izteica cerību, ka Saskaņa tomēr nenonāks pie varas valstī, taču esot acīmredzami tās centieni nostiprināt ietekmi lielajās pilsētās. "Mūsu uzdevums ir nepārprotams – atgūt varu Rīgā, un es gribētu teikt, ka arī Rēzeknē," teica Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, arī nākamgad labējās partijas uz Rēzeknes domi plāno startēt ar kopīgu sarakstu.
Citkārt partiju kongresos pieņemtās rezolūcijas ir vairāk formāli vēstījumi, savukārt Saeimas deputāta Edvīna Šnores prezentētajā NA kongresa rezolūcijā rakstīto nevarēja nepamanīt. "Nacionālā apvienība aicina samazināt, nevis palielināt krievu valodas lomu Latvijas mediju telpā. NA aicina samazināt valsts finansējumu krievu valodā raidošajiem medijiem, stimulēt latviešu mediju satura kvalitātes paaugstināšanu un īpatsvara palielināšanu Latvijas un globālajā mediju telpā," teikts dokumentā. Tajā uzsvērts, ka jāturpina īstenot stingru uzturēšanās atļauju piešķiršanas politiku un "citos veidos jāveicina to krievvalodīgo izceļošana, kuriem nav pieņemama Latvija kā nacionāla valsts". NA arī aicināja sākt pārēju uz vienotu izglītību valsts valodā. Vairāki runātāji kritizēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ieteikumu biežāk izmantot krievu valodu saziņai ar Latvijas iedzīvotājiem, kā arī aicinājumu amatpersonām krieviski atbildēt uz krievu valodā iznākošo vai raidošo mediju jautājumiem. Nauris Puntulis uzsvēra, ka šis ieteikums NA nav saistošs un atsaukšanās uz to būtu pretrunā ar NA ideoloģiskajām nostādnēm.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards savā ziņojumā neaprobežojās tikai ar pārskatu par paveikto. "Ja valdošās partijas ignorēs sabiedrības domas, pie varas nāks populisti," teica Gerhards. Viņaprāt, vienīgais veids, kā piespiest politiķus sabiedrībai skaidrot savus lēmumus, "ir ienest diskusiju šajā vienveidīgajā politikā". Gerhards atbalsta arī sociālo tīklu izmantošanu šim mērķim, jo tā NA biedri ir piespieduši politiķus skaidrot savu viedokli. Gerhards, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un arī Bērziņš savulaik ienāca Nacionālajā apvienībā no Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Taču ar katru kongresu delegātu rindās mazāk redzami bijušie tēvzemieši un izteiktāka kļūst agrākās Visu Latvijai! dominante.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 12.decembra laikrakstā Diena!