Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Nākamgad apdraudēta ap 200 skolu pastāvēšana

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji atkārtoti norādījuši uz Latvijas izglītības izmaksu neefektivitāti, kā vienu no argumentiem minot neefektīvo skolu tīklu. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pati skolas neslēgs, jo tas ir pašvaldību kompetencē, jaunā finansēšanas modeļa ieviešana komplektā ar ekonomiskās krīzes radīto finanšu slogu uz pašvaldību pleciem un spiedīgajiem finansiālajiem apstākļiem izglītības nozarē veicina iespēju, ka daudzas skolas nākamajā mācību gadā savas durvis varētu vairs neatvērt.

Cik konkrēti, tas visprecīzāk būšot zināms nākamā gada vasarā.

Mehāniskais aprēķins būšot visnotaļ vienkāršs — skolotāju atalgojumam paredzētā naudas masa tiks izdalīta ar skolēnu skaitu, pārējās skolu izmaksas jau tagad sedz pašvaldības. Kopējo novada saņemto naudas apjomu ietekmēs vēl citi kritēriji — iedzīvotāju blīvums, izglītības pakāpe un īstenojamās izglītības programmas specifika.

Minimālais skolēnu skaits, ar kuru skolas darbība atmaksāsies, piemērojot maksimālo iedzīvotāju blīvuma koeficientu, būs 96 bērni, izriet no IZM valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) teiktā.

IZM dati liecina, ka novados optimālā izglītības iestādē, kurā tikai ar valsts naudu pietiks pedagogu darba apmaksai, pamatskolās jābūt vismaz 102 skolēniem, vidusskolās — vismaz 162, savukārt republikas nozīmes pilsētās pamatskolās jābūt vismaz 180 skolēniem, vidusskolās — vismaz 255. Šie aprēķini liecina, ka līdz ar "nauda seko skolēnam" principa ieviešanu daudzu Latvijas skolu darbība neatmaksāsies. Lauku pamatskolās vidējais skolēnu skaits ir 87, vidējie lauku skolu rādītāji ir zem šī sliekšņa.

Kopumā, pēc Dienas aprēķiniem, Latvijā ir vairāk nekā 200 skolu, kuras to nesasniedz. IZM aprēķini būšot tikai martā. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde Dzintra Kohva norāda, ka vairākos rajonos jau veikta IZM uzdotā virtuālā modelēšana, lai noskaidrotu, kā izskatītos skolu tīkls pēc "nauda seko skolēnam" principa ieviešanas. Divu rajonu pārstāvji vēstījuši, ka tādā gadījumā tiem nāktos slēgt divas trešdaļas skolu.

Tas gan nenozīmē, ka visas neizdevīgās skolas tiks slēgtas, pašvaldību ziņā būs izlemt — tās slēgt vai arī palīdzēt ar finansējumu. M.Gruškevics stāsta, ka pavasarī apbraukās pašvaldības, noskaidrojot, kā tās iecerējušas veidot skolu tīklu. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis ir skeptisks par pašvaldību iespējām nākamgad rast papildu līdzekļus skolu subsidēšanai, jo paaugstināsies citas izmaksas.


(Žurnālistes Vitas Dreijeres rakstu "Mazās skolas neatmaksāsies" un Annas Rancānes rakstu "Pušā ar nožēlu piemin slēgto skolu" lasi laikrakstā "Diena"!)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas