gadā 69 miljonu latu apmērā, kā arī nolēma atbalstīt fiskālo telpu palielinošus pasākumus 14,7 miljonu apmērā, tai skaitā minimālās mēnešalgas palielināšanu (13,1 miljons latu) un fiskālo telpu samazinošus pasākumus 8,8 miljonu latu apmērā, tai skaitā pedagogu darba samaksas nodrošināšanu paredzētajā apjomā (seši miljoni latu) un mācību līdzekļu nodrošināšanu (0,4 miljoni latu).Valdība pieņēma zināšanai fiskālās telpas apjomu 2015.gadā 126,5 miljonu latu apmērā, savukārt 2016.gadā - 335,6 miljonu latu apmērā un nolēma turpināt diskusijas par fiskālās telpas palielināšanas iespējām.Ministri vakar izskatīja informatīvo ziņojumu par ministriju iesniegtajiem jauno politikas iniciatīvu pasākumiem 2014., 2015. un 2016.gadam.Finanšu ministrs Andris Vilks (V) paziņojumā medijiem norāda, ka ar jauno politikas iniciatīvu izskatīšanu valdībā ir sācies visintensīvākais valsts budžeta sagatavošanas posms. Viņš uzsver, ka arī diskusija par papildus atbalstāmajiem priekšlikumiem ir tikai tagad sākusies."Veidojot budžetu, ir svarīgi turpināt nodrošināt fiskālo disciplīnu, vienlaikus apmierinot valsts attīstībai nepieciešamās vajadzības. Papildu priekšlikumus ir jāizvērtē pragmatiski, ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un diskusijās ar sabiedrību un sociālajiem partneriem panāktos risinājumus," norāda finanšu ministrs.Līdz valdības sēdei jaunās politikas iniciatīvas tika izvērtētas atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem. Diskusijas par valsts budžetā atbalstāmajām prioritātēm tiks turpinātas nākamajās valdības sēdēs, un pieejamā finansējuma sadalīšanā liela vērība tiks pievērsta arī valdības prioritātēm un mērķiem.Lai turpinātu diskusiju par iespējām palielināt fiskālo telpu, valdība uzdeva ministrijām līdz piektdienai, 2.augustam, iesniegt priekšlikumus par valsts budžeta ieņēmumu, tostarp nodokļu politikas izmaiņām.Ministri arī vienojās turpināt meklēt risinājumu par pašvaldību budžetu stabilitāti un prognozējamību vidējā termiņā, nodrošinot, ka pašvaldību budžetu attīstība ir līdzvērtīga valsts budžeta pamatfunkciju pieaugumam vidējā termiņā. Diskusijai Finanšu ministrija jau jūnijā nosūtīja Latvijas Pašvaldību savienībai iespējamos budžetu pieaugumu aprēķina modeļa pamatprincipus par to, kā pašvaldībām nodrošināt vidējā termiņā līdzvērtīgu pieauguma tempu valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem. Lai noteiktu pieejamās fiskālās telpas sadali starp valsts un pašvaldību budžetiem, nepieciešams izmantot aktuālākās makroekonomiskās attīstības prognozes, valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas izmaiņas, kā arī pieņemtos lēmumus par fiskālās telpas palielināšanu.Kā ziņots, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014.gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015.gadam - 754,7 miljonus latu un 2016.gadam - 961,5 miljonus latu.
Nākamgad budžetā papildus varētu būt pieejami ap 75 miljoni latu
Pašreiz aprēķinātās fiskālās telpas apmērs 2014.gadā tiek prognozēts 75
miljonu latu apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.Izskatot makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2014.-2016.gadā, valdība pieņēmusi zināšanai fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2014.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.