Lai ar samazināto finansējumu varētu iztikt, vairāki ceļi ir pārklasificēti par klasi zemāk (uzturēšanas klases samazinājums paredzēts 2034 kilometriem A klases ceļu) ar iespēju tos tīrīt retāk. D klases ceļi ir jātīra 4-6 reizes sezonā.
Transporta intensitāte esot kritusies par 11,7%, tikai Rīgas tuvumā joprojām esot augsta transporta intensitāte.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis komitejas sēdē norādīja, ka pašvaldībai ir jāslēdz līgums ar zemnieku, lai viņš piesnigušo ceļu uz skolu izšķūrētu plkst.6 no rīta un skolas autobuss laikus varētu aizvest bērnus uz skolu, jo LVC valsts otrās šķiras ceļus tīra tikai pēc tam, kad ir notīrīti maģistrālie ceļi.
LVC Finanšu vadības daļas vadītājs Vilnis Millers savukārt norādīja, ka pašvaldību ceļu un ielu reģistrāciju savulaik iedibināja, lai pašvaldības varētu saņemt valsts mērķdotāciju ceļiem. Pēc Millera domām, jautājumu par ceļu un ielu reģistrācijas turpmāko kārtību noteikti varēs atrisināt sarunās.
LPS Tehnisko problēmu komiteja un LVC vienojās tikties reizi ceturksnī, lai apspriestu aktuālos ceļu jautājumos, un reizi mēnesī apmainīties ar informāciju LVC reģionālajās nodaļās par ceļu projektu būvuzraugu slodzēm, jo esot būvuzraugi, kuriem ir pat deviņas pilnas slodzes. Pašvaldību pārstāvji aicināja LVC atrisināt jautājumu, lai pagastu robežzīmes un ceļazīmes uz pagastu pārvaldēm pašvaldības par savu naudu drīkstētu izvietot arī uz A klases ceļiem tāpat, kā tas ir atļauts uz B klases ceļiem.
LPS komiteja apsprieda Ministru kabineta noteikumu "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība" grozījumu projektu. Millers uzsvēra, ka Valsts autoceļu fonds (VAF) ir likvidēts, jo tajā netiek ieskaitīts ne santīms no akcīzes nodokļa un transporta nodevas. LVC ir sagatavojusi 11 variantus ar dažādiem kritērijiem minētās mērķdotācijas sadalei.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības pārstāvis aicināja komiteju atbalstīt 7.variantu, kas ir izdevīgs astoņām republikas pilsētām (izņemot Rīgu) un 59 novadiem. Tajā auto skaita vietā kā kritērijs tiek piemērots iedzīvotāju skaits pašvaldībā, un pēc šī kritērija tiktu izmaksāti 30% no mērķdotācijas. 35% mērķdotācijas tiktu izmaksāti pēc pašvaldības ielu, brauktuvju un tiltu laukumiem un 35% - pēc reģistrēto ceļu garuma.
LPS padomnieks Aino Salmiņš savukārt norādīja, ka, piemēram, Cēsu novads šajā variantā zaudē 50%, Mārupes novads - pat 58% no savas mērķdotācijas daļas.
Rēzeknes rajona pašvaldības izpilddirektors Valērijs Zvidriņš ierosināja brālīgi sadalīt mērķdotācijas iztrūkumu, tas ir, saglabāt pašreizējos mērķdotācijas sadales kritērijus, kad mērķdotācijas samazinājuma dēļ visas pašvaldības zaudēs vienādi - 28% no savas mērķdotācijas daļas. Tam piekrita arī Limbažu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Juris Žūriņš un vairāku citu pašvaldību pārstāvji.
Komiteja vienojās atbalstīt pamatvariantu - mērķdotācijas sadalījumu pēc pašreizējiem kritērijiem, kā arī pievienot Rīgas pilsētas, Jēkabpils pilsētas un Ventspils pilsētas pašvaldības atšķirīgos viedokļus.
Komiteja arī norādīja, ka pieejamais finansējums 2010.gadam ir tik niecīgs, ka tas ne pie viena varianta nenodrošinās autoceļu ikdienas un periodisko prasību ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ieņēmumi no transporta nodevas un akcīzes nodokļa naftas produktiem netiek piesaistīti autoceļu uzturēšanas problēmu risinājumam, līdz ar to zudis tiesiskais pamats VAF programmai. Turklāt nevienā no variantiem nav veikta analīze, kādu faktisko ietekmi tas atstās uz autoceļu ikdienas un periodiskās uzturēšanas finansiālo nepieciešamību, līdz ar to nav argumentācijas, kāpēc kāds no variantiem ir labāks par citiem.
Aptaujāto pašvaldību viedoklis ir atšķirīgs, līdz ar to LPS nevar paust vienotu viedokli atbilstoši savas darbības statūtiem. Atbilstoši valdības deklarācijai LPS aicina atjaunot ceļu uzturēšanai paredzētās mērkdotācijas sadalījumu 30% pret 70% starp pašvaldībām un valsti.
Millers ieteica pašvaldībām, plānojot 2010.gada budžetus, pašām sarēķināt savu ceļu un ielu mērķdotācijas apjomu pēc šādas formulas: 2009.gada mērķdotācijas summa mēnesī reizināta ar 12 un reizināta ar 0,7, jo 2010.gada mērķdotācija ir paredzēta tikai 70% apmērā no 2009.gada mērķdotācijas summas.
Millers arī uzsvēra, ka pašlaik notiek auditi pašvaldībās par ceļu un ielu mērķdotācijas izlietojumu un ka pašvaldības, kas šo naudu 2009.gadā ir izlietojušas citiem mērķiem un nav atgriezušas atpakaļ speciālajā budžetā, 2010.gadā pusgadu nesaņems ceļu un ielu mērķdotāciju. Viņš atgādināja, ka šo mērķdotāciju drīkst izlietot tikai ceļu, ielu un tiltu remontam un satiksmes drošībai.
LPS komiteja apsprieda arī grozījumus Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam. Komiteja neatbalsta grozījumus Transporta attīstības pamatnostādnēs, jo šie grozījumi "būtībā izrok kapu autoceļu un sabiedriskā transporta nozarei". Apstiprinot grozījumus pamatnostādnēs, tiktu legalizēts nosacījums, ka tikai 62% no valsts galvenajiem autoceļiem būtu apmierinošā stāvoklī, Eiropas Savienības atbalsts autoceļu nozarei 2010.gadā samazinātos par 62,5%, praktiski uz valsts autoceļiem netiktu veikti seguma atjaunošanas darbi, 2010.gadā tiktu asfaltēts tikai 81 kilometrs reģionālo ceļu, tiktu apturēta programma valsts vietējo autoceļu sakārtošanai.