Lai arī būvniecības izaugsmes tempi ir mazinājušies, tie nav apstājušies, un pašreizējo posmu vērtēju kā nozares stabilizācijas laiku, kad no tirgus izkrīt dalībnieki, kurus nosaukšu par vienas dienas spēlētājiem, taču paliek un nostiprinās tās kompānijas, kas strādā nevis tikai vienas dienas peļņai, bet augošā tirgus apstākļos ir investējušas savā uzņēmumā. Paredzu, ka nākotnē Latvijas tirgū konkurence par lielo projektu būvniecību — virs 20—30 miljoniem latu — būs starp pieciem sešiem lielajiem būvuzņēmumiem.
Būvniecības pieauguma tempi, salīdzinot ar 2007.gadu, ir mazāki, taču arī 2008.gada pirmajos trijos mēnešos turpinājās būvniecības pieaugums un celtniecības apjomi saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ziņām palielinājās par 9,1 procentu. Tomēr uzskatu, ka, lai attīstītos Latvijas ekonomika, būvniecībai atkal jāatgriežas pie iepriekšējā straujā pieauguma. Ja pašlaik kopumā būvējam par 1,6 miljardiem latu, tad mūsu valstī būtu optimāls trīs četru miljardu latu liels būvniecības apjoms. Šis pieaugums turklāt nebūs tik daudz kvantitatīvs, bet tieši vairāk kvalitatīvs, tiks īstenoti dārgāki būvniecības projekti. Pasūtītājs būs gatavs vairāk ieguldīt būvniecībā, ja redzēs, ka nākotnē ietaupīs uz ēkas ekspluatācijas izdevumu un energoresursu rēķina.
Daudzi uzņēmumi jau ir pielāgojušies jaunajam tirgus stāvoklim un sekmīgi attīstās arī pieaugošas konkurences apstākļos. Agrāk konkursos par valsts un pašvaldību finansētu objektu būvniecību piedalījās divi trīs būvuzņēmumi, tagad to skaits ir 10—15. Paredzams, ka nākotnē pieaugs pieprasījums gan pēc būvniecības pakalpojumiem, gan attīstītājiem, kas ir spējīgi realizēt liela mēroga perspektīvus projektus.
Pašlaik būvniekus brīvajā tirgū vairs neizvēlas tikai pēc labākā cenu piedāvājuma konkursā starp vairākām kompānijām, būtiska ir uzņēmuma reputācija, inženiertehniskais potenciāls, finansiālā stabilitāte un pieredze. Lielu ārvalstu investoru ar ilgtermiņa darbības stratēģiju ienākšana Latvijā būtu stabilizācijas faktors būvniecības nozarei. Starptautisks attīstītājs darbosies pēc gadu desmitos izstrādātiem biznesa vadības principiem, nomainot tirgū spekulantus, kuriem daudz interesantāks sāk šķist vēl maz attīstītais Eiropas dienvidaustrumu valstu tirgus. Jau tagad īstermiņa investori un starpnieki no Latvijas tirgus sāk pārcelties uz citiem jauniem tirgiem Rumānijā, Ukrainā, Bulgārijā un Turcijā.
Pašlaik būvniecības īpatsvars Latvijas iekšzemes kopprodukta (IK) radīšanā ir stipri viduvējs — tikai 6,7 procenti gada pirmajā ceturksnī, arī pērn sasniegtie 8,3% nav daudz, ja salīdzinām citās valstīs ar attīstītu ekonomiku būvniecība veido līdz 15% no IK. Uzskatu, ka viens no būtiskākajiem nozari bremzējošajiem faktoriem no valsts un pašvaldību puses ir administratīvais slogs, darbietilpīgā atskaišu sistēma, neskaidrā lēmumu pieņemšanas kārtība, reizēm nekompetentais ierēdnis. Pirms sešiem gadiem teritorijas detaļplānojuma saskaņošana mūsu uzņēmumam prasīja sešus mēnešus, bet tagad — pusotru un pat divus gadus.
Valdība sola ķerties pie administratīvā aparāta samazināšanas, taču, manuprāt, valsts attīstībai vairāk dotu ne tik daudz mehāniska ierēdņu skaita samazināšana, cik administratīvo procedūru, daudzo pārmēru birokrātisko saskaņošanu vienkāršošana. Bailīgs, lēmumus pieņemt nespējīgs ierēdnis ir galvenais kavēklis daudzu attīstības un būvniecības projektu īstenošanā, bet jo īpaši tādu, kas atšķiras no ierastajiem domāšanas stereotipiem, satur jaunus inženiertehniskus risinājumus un idejas.
Nākotne ir būvniecībai ar augstu pievienoto vērtību, augstiem kvalitātes standartiem, inovatīviem attīstības projektiem. Jo vairāk, attīstoties būvniecībai, tiks apmierinātas patērētāju primārās tīri funkcionālās vajadzības, jo vairāk pieaugs pieprasījums pēc tādām būvēm, kurās pievienotā vērtība ir to īpašā arhitektūra, telpu dizains, jaunradītā vide. Aizvien būtiskāku vietu ieņem "zaļā" būvniecība. Pasūtītājs ir gatavs tērēt vairāk naudas jaunām tehnoloģijām, kas uzlabo dzīves un darba apstākļus un krasi ceļ ēkas vērtību.
Šis virziens ir Latvijas būvniecības nākotne, un mūsu būvniekiem sadarbībā ar inženieriem un arhitektiem ir ļoti labs attīstības potenciāls. Tas ir virziens, kas būtu vairāk jānovērtē arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem būvniecības nozarē, kuri, nenovērtējot nozares radošo, inovatīvo būtību, zaudē konkurētspēju tirgū. Mūsdienīga apbūve arī veido valsts tēlu, savukārt tas, kāda būs vadošā apbūves tendence Latvijā — vai tā būs augstvērtīga vai lēta un bez savas sejas, lielā mērā atkarīgs no valsts politikas. Ja uzņēmējam vaiga sviedros jācīnās, lai saskaņotu jebkādu projektu, ir lielas iespējas, ka viņš atteiksies no sarežģīta un interesanta risinājuma, lai izvairītos no lieka administratīvā riska.
Latvijai ir jākļūst konkurētspējīgai arī starptautiskajā tirgū ne vairs zemo darbaspēka izmaksu, bet kvalitātes dēļ. Būvniecības nozarei Latvijā ir nākotne, kļūstot par nozari, kas rada lielu pievienoto vērtību plašākā nozīmē nekā tiešā peļņa.