NATO Čikāgas samitā pieņemts lēmums patrulēšanu nodrošināt NATO gaisa telpā virs Baltijas arī pēc 2014.gada, portālu Diena.lv informēja Aizsardzības ministrijas pārstāve Daina Ozoliņa.
Ir panākts ilgtermiņa risinājums, kas paredz, ka ik pēc četriem gadiem tiks pārskatīti tehniskie un praktiskie jautājumi par to, kā patrulēšana tiek nodrošināta. Tas ļaus Latvijai daudz racionālāk un skaidrāk plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību nākotnē un vairāk naudas ieguldīt citu spēju attīstīšanai, teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Sniedzot intervijas žurnālistiem pēc pirmās NATO valstu un valdību vadītāju augsta līmeņa darba sesijas atklāšanas, Valsts prezidents Andris Bērziņš atzina, ka absolūtais vairākums NATO dalībvalstu vadītāju savās uzrunās pozitīvi novērtējuši Latvijas un visu Baltijas valstu paveikto gudrās aizsardzības pieejas atbalstīšanā un kā vienu no labākajiem šī projekta īstenošanas piemēriem atzinušas Baltijas valstu gaisa patrulēšanas misiju, teiks Valsts prezidenta paziņojumā.
Analizējot diskusijas NATO samitā, Valsts prezidents atzina, ka vairākums runātāju uzsvēruši, ka aizsardzības budžeta jautājumi būtu jārisina nekavējoties, tomēr ir būtiski apzināties, ka šobrīd ekonomiskās problēmas ir skārušas vairākumu no dalībvalstīm un tie ir jauni izaicinājumi arī visai aliansei. Šai kontekstā A.Bērziņš atzina, ka jautājums par kopējo drošību un individuālo atbildību ir savstarpēji saistīts un tā risināšanas veids ir ikvienas NATO dalībvalsts atbildības lokā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks arī pauda gandarījumu par pieņemto lēmumu. "Man ir patiess prieks, ka kopā ar igauņiem un lietuviešiem esam panākuši arī turpmāku sabiedroto atbalstu šim projektam," uzsver A.Pabriks.
"Pozitīvi vērtējams arī tas, ka interesi par iesaisti gaisa patrulēšanas nodrošināšanā NATO gaisa telpā virs Baltijas izteikušas vēl divas valstis - Itālija un Ungārija, kas apliecina, ka šis projekts tiek vērtēts kā perspektīvs," norāda A.Pabriks. "Baltijas valstis ir apņēmušās gaisa patrulēšanas nodrošināšanai atvēlēt vairāk līdzekļu nekā līdz šim, taču tas joprojām būs daudz lētāk un efektīvāk, nekā tad, ja šis uzdevums būtu jāveic mums pašiem."
Runājot par Latvijas atbalstu Afganistānai, Valsts prezidents A.Bērziņš NATO samita Čikāgā atklāšanas pirmajā sesijā, 20.maijā, uzsvēra: "Latvijas ir pieņēmusi lēmumu kā sniegt savu atbalstu Afganistānas attīstībai arī pēc tam, kad militārās operācijas NATO puses vairs nenotiks. Mēs esam bijuši pastāvīgi sabiedroto spēku misijas dalībnieki un atbalstītāji Afganistānā. Šajā kontekstā Ziemeļu distribūcijas tīkls ir īpaši nozīmīgs projekts ar nākotnes ilgtermiņa perspektīvu un atbalsta iespējām reģionālajai ekonomikai. Atzīstot šādu pieeju, Latvijas arī turpmāk atbalstīs kravu distribūcijas tīkla attīstību ar mērķi nākotnē to piedāvāt arī komerciāliem projektiem."
Runājot par Ziemeļu distribūcijas tīkla attīstību, A.Bērziņš vairākkārt atzina, ka tam ir jākļūst par veiksmīgu projektu, kam jānodrošina sabiedroto spēku, Krievijas, Centrālāzijas un Afganistānas iesaiste. Vienlaikus samitā secināts, ka NATO budžeta pārdomāta un saskaņota plānošana, valstu savstarpējā sadarbība un budžeta resursu saprātīga izmantošana NATO alianses ietvaros varēs sasniegt nepieciešamo mērķi - pārdomātu un efektīvu drošības politikas realizēšanu ekonomiskās krīzes laikā, kad taupības pasākumiem un izdevumu samazināšanai ir nozīmīga loma valstu ekonomikas atveseļošanā.