Miera uzturēšanas operācijās Afganistānā piedalās visas 26 alianses dalībvalstis, bet lielākā nasta gulstas uz dažu valstu pleciem. ASV, Kanādas, Lielbritānijas un Nīderlandes karavīri cīņā pret Taleban kaujiniekiem cietuši ievērojamus zaudējumus, savukārt tādas valstis kā Francija, Itālija, Vācija un Spānija līdz šim izvairījušās sūtīt savus karavīrus uz bīstamiem Afganistānas reģioniem.
ASV prezidents Džordžs V.Bušs kritizēja savus partnerus, aicinot viņus uzņemties lielāku atbildību par Afganistānas misijas izdošanos. Viņa kritika tika uzklausīta, jo vairāku valstu vadītāji piekrita nepieciešamības gadījumā sūtīt savus karavīrus arī uz apdraudēto teritoriju. Šo valstu vidū tiek minētas arī lielvalstis Vācija un Francija, kuru līderi gan uzsvēruši, ka operāciju paplašināšana tiks īstenota saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Franču un vācu karavīri pārsvarā ir izvietoti Afganistānas ziemeļu un rietumu reģionos, kur valda salīdzinoši mierīga gaisotne, kamēr Afganistānas dienvidos vērojama Taleban kaujinieku aktivitātes pastiprināšanās.
NATO vadītajos spēkos Afganistānā darbojas ap 32 000 karavīru no 37 valstīm, viņu vidū ir arī 35 militārpersonu vienība no Latvijas. NATO amatpersonas vēsta, ka pēc Rīgā panāktās vienošanās vairāk nekā 75% karavīru drīkstēs nosūtīt uz jebkuru Afganistānas reģionu. Līdz šim ap 90% kritušo NATO karavīru bija no četrām alianses dalībvalstīm: ASV, Lielbritānijas, Kanādas un Nīderlandes. Alianses līderi arī vienojās palielināt NATO palīdzību Afganistānas armijas apmācībā un apbruņošanā.
Sarunas par stāvokli Afganistānā bija galvenais NATO līderu sanāksmes temats otrdien, bet trešdien viņu uzmanība būs pievērsta plašākam jautājumu lokam. Valstu vadītāji apspriedīs NATO paplašināšanas nākotni, alianses militāro spēju uzlabošanu, kā arī enerģētikas drošības jautājumus. Liela uzmanība tiks pievērsta arī nepieciešamībai pastiprināt sadarbību ar aliansei draudzīgām valstīm, kas nav NATO locekles, piemēram, Japānu, Austrāliju, Dienvidkoreju, Zviedriju un Somiju.