Latvijas iedzīvotājs, 26 gadus vecais ventspilnieks Dmitrijs Savčenkovs. Tas nozīmē, ka ar mūsu valsts jaunajiem pilsoņiem šajos trīspadsmit gados nosacīti ir piepildītas divas tādas Latvijas pilsētas kā Liepāja un Rēzekne. Salīdzinot ar 1995.gadu, kad nepilsoņu skaits Latvijā sasniedza ap 750 000, šāgada sākumā tas dažādu apstākļu, tajā skaitā pilsonības iegūšanas, rezultātā ir sarucis līdz 372 421 cilvēkam. Šogad naturalizācijas kārtībā pilsonību ieguvušas 2102, reģistrējoties — 420 personas, kā arī 443 pēc 1991.gada dzimušie bērni, Dienu informēja NP priekšniece Eiženija Aldermane. Arī māsa un māte
"Esmu dzimis Ventspilī, vispārizglītojošās skolās mācījos krievu, bet elektriķa specialitāti arodvidusskolā apguvu latviešu valodā," stāsta Dmitrijs, kura vecākā māsa Aleksandra arī ir Latvijas pilsone, bet māte par tādu gatavojas kļūt tuvākajā laikā. "Ģimenē vienmēr esam jutušies piederīgi Latvijai, tad kāpēc gan to nenoformēt arī juridiski," savu rīcību pamato Dmitrijs. Saņemties pilsonības nokārtošanai viņu pamudinājusi darbavietas vadība, organizējot pretendentu tikšanos ar NP darbiniekiem un uzņemoties materiālās rūpes par savu cilvēku sagatavošanu eksāmeniem.
Dmitrija izpratnē pilsonība uzliek par pienākumu piedalīties valsts politiskajā dzīvē, vispirms jau vēlēšanās un referendumos, un to viņš arī gribētu darīt, kaut gan nevienā partijā pagaidām nav iestājies. Ka jaunie pilsoņi varētu ietekmēt politisko vidi, saistībā ar apaļo naturalizācijas skaitli kāds anonīmi atgādina Ventspils portālā: "… varas vīri lai padomā, ka šajās vēlēšanās nebūs vairs tāds pats domes sastāvs…"
Ventspils ostas teritorijā, kur Dmitrijs strādā graudu terminālī, pārsvarā dzirdama krievu valoda, taču darbabiedri ar cieņu un varbūt pat ar baltu skaudību izturoties pret tiem, kas ieguvuši Latvijas pilsonību un prot valsts valodu. "Zinu, ka dažiem tā būtu papildu iespēja izceļot uz ārzemēm, taču pats to darīt netaisos, jo man arī Ventspilī ir labi, tikai alga varētu būt lielāka," atzīst Dmitrijs. Viņa vaļasprieks ir medības, bet plānos — iegūt arī medību suņu eksperta tiesības, tāpēc tiek apmeklēti kursi.
Pragmatiskie lēcieni
Statistika liecina, ka ar uzņemšanu pilsonībā naturalizācijas kārtībā šajos gados atbilstoši valsts politiskajai, ekonomiskajai un starptautiskajai situācijai gājis kā pa kalniem un lejām. 1998.gadā pilsonību ieguva tikai 4439 cilvēki, bet jau divos nākamajos šis skaitlis palielinājās trīs un gandrīz pat četras reizes. Maksimumu tas sasniedza no 2004. līdz 2006.gadam, kad Latvija gatavojās iestāties un kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
"Pilsonības pretendentu apsvērumi bija pragmatiski — palielināt labi atalgota darba ārzemēs un bezvīzu ceļošanas iespējas," laikus, kad Latvijas pilsonību gadā ieguva ap divdesmit un pat vairāk tūkstoši cilvēku un kad pretendentu apkalpošanai nācās pieņemt papildu darbiniekus, atceras NP Ventspils nodaļas vadītājs Viktors Mazurs. Ventspilī šajā laikā LR pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguvuši 5063 cilvēki, kopā ar kādu no vecākiem tā piešķirta 652 nepilngadīgiem bērniem.
E.Aldermane skaidro, ka tagadējais kritums ticis savlaicīgi prognozēts, jo ir atkarīgs ne tikai no cilvēku vēlmes, bet arī sociālajiem un politiskajiem notikumiem valstī. Viņasprāt, ar laiku naturalizēties gribētāju skaits varētu atkal palielināties. Arī tāpēc, ka valstī ir 83 000 cilvēku ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kuri gribēs iegūt LR un līdz ar to arī ES pilsonību. Pērn par Latvijas pilsoņiem kļuva tikai 8322 cilvēki, apmēram tādus pašus tempus NP speciālisti prognozē arī pāris tuvākajiem gadiem. Savukārt V.Mazurs spriež, ka nākamais lēciens sagaidāms, kad Latvijas pilsoņiem pavērsies iespēja bezvīzu iebraukšanai ASV.