Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Naturalizējušies jau 130 000 Latvijas iedzīvotāju

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
War reparations
W
War reparations refer to the monetary compensation intended to cover damage or injury during a war. Generally, the term war reparations refers to money or goods changing hands, rather than such property transfers as the annexation of land. World War I Main article: World War I reparations Russia agreed to pay reparations to the Central Powers when Russia exited the war in the Treaty of Brest-Litovsk (which was repudiated by the Bolshevik government eight months later). Germany agreed to pay reparations of 132 billion gold marks to the Triple Entente in the Treaty of Versailles. Bulgaria paid reparations of 2.25 billion gold francs (90 million pounds) to the Entente, according to Treaty of Neuilly. [edit] World War II [edit] Europe After World War II, according to the Potsdam conference held between July 17 and August 2, 1945, Germany was to pay the Allies US$20 billion mainly in machinery, manufacturing plants. Reparations to the Soviet Union stopped in 1953. In addition, in accordance with the agreed upon policy of de-industrialisation and pastoralization of Germany, large numbers of civilian factories were dismantled for transport to France and the UK, or simply destroyed. Dismantling in the west stopped in 1950. In the end, war victims in many countries were compensated by the property of Germans that were expelled after World War II. Beginning immediately after the German surrender and continuing for the next two years, the United States pursued a vigorous program to harvest all technological and scientific know-how as well as all patents in Germany. Historian John Gimbel, in his book Science Technology and Reparations: Exploitation and Plunder in Postwar Germany, states that the "intellectual reparations" taken by the U.S. and the UK amounted to close to $10 billion dollars. [1] German reparations were partly to be in the form of forced labor. By 1947, approximately 4,000,000 German POW's and civilians were used as forced labor (under various headings, such as "reparations labor" or "enforced labor") in the Soviet Union, France, the UK, Belgium and in Germany in U.S run "Military Labor Service Units". See also: Eisenhower and German POWs, Forced labor of Germans in the Soviet Union, POW labor in the Soviet Union, and World War II reparations towards Yugoslavia According to the Paris Peace Treaties, 1947, Italy agreed to pay reparations of about US$125 million to Yugoslavia, US$105 million to Greece, US$100 million to the Soviet Union, US$25 million to Ethiopia, and US$5 million to Albania. Finland agreed to pay reparations of US$300 million to the Soviet Union. Hungary agreed to pay reparations of US$200 million to the Soviet Union, US$100 million to Czechoslovakia and Yugoslavia. Romania agreed to pay reparations of US$300 million to the Soviet Union. Bulgaria agreed to pay reparations of $50 million to Greece and $25 million to Yugoslavia. According to the articles of these treaties, the value of US$ was prescribed as 35 US dollars to one troy ounce of pure gold. Recent war reparations The USA reneged on undertakings to pay 4.86 billion dollars in reparations to Vietnam under the Paris Peace Agreement. It also decided not to pay for civilian deaths inflicted in Korea. After the Gulf War, Iraq accepted United Nations Security Council resolution 687, which declared Iraq's financial liability for damage caused in its invasion of Kuwait. The United Nations Compensation Commission ("UNCC") was established, and US$350 billion in claims were filed by governments, corporations, and individuals. Funds for these payments were to come from a 30% share of Iraq's oil revenues from the oil for food program. It was not anticipated that US$350 billion would become available for total payment of all reparations claims, so several schedules of prioritization were created over the years. The UNCC says that its prioritization of claims by natural people, ahead of claims by governments and legal people, "marked a significant step in the evolution of international claims practice." Payments under this reparations program continue; as of July 2004, the UNCC stated that it had actually distributed US$18.4 billion to claimants. There have been attempts to codify reparations both in the Statutes of the International Criminal Court and the UN Basic Principles on the Right to a Remedy and Reparation for Victims[1].
Etniskais sastāvs
E
Okupācijas rezultātā Latvijas etniskais sastāvs ir sekojošais: Avots: CIA The world Factbook (cia.gov) Latvian 57.7%, Russian 29.6%, Belarusian 4.1%, Ukrainian 2.7%, Polish 2.5%, Lithuanian 1.4%, other 2% (2002) Krievijas etniskais sastāvs: Russian 79.8%, Tatar 3.8%, Ukrainian 2%, Bashkir 1.2%, Chuvash 1.1%, other or unspecified 12.1% (2002 census) Kā redzams Latvijā latviešu ir ap 58 %, bet gandrīz katrs trešais ir krievs (OKUPĀCIJAS rezultāts). Kamēr Krievijā krievu ir 80 % un nākošā lielākā etniskā grupa (tatāri) ir tikai 3.8% liela.
Civilokupantu jautājums
C
Tikmēr, kamēr Latvija piekāpjas Eiropas un Krievijas prasībām (krievvalodīgā vide, pilsonības jautājums, tautas mentalitātes izmaiņas, okupantu militāristu pieminekļi, ekonomiskās varas zaudēšana, politiskās varas daļēja atdošana) tikmēr uz kādu laiku būs miers. Bet tā ir laika bumba. Pie tam ļoti spēcīga. Masveida nekārtības, kas notika Tallina pagājušā gadā un ko izraisīja krievvalodīgie, ir tam pierādījums.
Rusifikācijas sekas
R
Latvijas pilsētās vairākums nav ne latvieši, ne amerikāņi, ne vācieši, ne briti. Bet tieši KRIEVI ! Bet KĀPĒC?! Krievija ir drauds Latvijai. 1) Nav atzinusi Latvijas okupāciju. 2) Nav atvainojusies par veiktajiem noziegumiem okupācijas lailā (izsūtījumi, nošaušanas, īpašuma atņemšana, tautas labklājības līmeņa strauju samazināšanos) 3) Nav izvedusi savus tautiešus no Latvijas, kas sabrauca okupācijas laikā. Latvieši visās savās lielākajā pilsētās ir mazākumā. Novēlu, lai Krievijā (Maskavā, Sanktpēterburgā) krievi arī paliek mazākumā. Krievija lepojas, ka Krievija ir daudznacionāla valsts, taču pašu krievu Krievijā ir 80 %, kamēr latviešu Latvijā bija okupācijas beigās palikuši vien 52 %. PSRS sabrukums neļāva izpildīties vēl vienam noziegumam Latvijas rusifikācijai.Tagad latviesu ir zem 60%. Bet lielakajās PILSĒTĀS latvieši ir mazākumā. Krievijai jāveic deokupācija un jāizved savi krievi uz Krieviju. Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, jo pārējo Baltijas valstu politiskā elite un paši igauņi un lietuvieši vai nu norobežojas no Austrumu ietekmes (Igaunija) vai vienkārši Austrumu ietekme ir maza (Lietuva). 4) Krievija labprāt pārņema PSRS labumus (zelta rezerves, kodolbruņojumu, vietu ANO Drošības padomē utt), bet uzņemties atbildību par PSRS noziegumiem nevēlas. Nevēlas neko kompensēt. Latvija 1940.gadā bija vismaz Somijas līmenī, daudzās nozarēs pat augstākā līmenī (kaut gan no Krievijas atdalījamies gandrīz vienlaicīgi). Patlaban mēs aizvien vēl atpaliekam no Somijas, kaut arī pagājuši gandrīz 20 gadus pēc okupācijas. 50 gadu okupācija ļoti veicināja Latvijas tautas labklājības līmeņa strauju pazemināšanos. 5) Nav jāaizmirst, ka 2.pasaules karu izraisīja PSRS ar Vāciju (Molotova-Ribentropa pakts, kas sadalīja Eiropu Vācijas un PSRS zonās). 6) Krievija pasludinājusi, ka tā aizstāvēs savus pilsoņus (lasi krievus un krievvalodīgos) ārzemēs pat ar bruņotu iebrukumu (Dienvidosetija, Abhāzija (Gruzija))
Tedis
T
Cik ilgi pacietīsim Latvijas rusifikāciju ?
zvirbulēns
z
E.Aldermane mēģina saglābt savu uzblīdušo kantori. Es tik nesaprotu vienu, kas šo latvieti dīda, kādas domas vijās viņas galviņā, kādas vīzijas par Latviju viņa redz? P.S. Vispār drūmi :(((

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas