Naudu netaupa arī Dienvidu tilta otrajai kārtai
Pašvaldība nav steigusies ne padarīt caurredzamāku finansējuma shēmu, ne vienoties ar būvniekiem par treknajos gados līgto cenu mazināšanu, ne uzlabot iepirkumu sistēmu.
Policija vētī lēni
Nekas tik ātri nenotiek, Dienai saka valsts kontroliere Inguna Sudraba, taujāta par uzlabojumiem RD, kas bija norādīti VK revīzijā. Pašvaldība pakāpeniski sakārtojot iepirkumus, tomēr par rezultātiem runāt pāragri. Ekonomikas policijas ierosinātā izmeklēšana par VK norādītajiem tiesību normu pārkāpumiem notiek, lai arī galu tai vēl neredz, informē Valsts policija.
Rīgas domes Attīstības departamentam līdz 1.jūlijam, tātad jau pēc pašvaldību vēlēšanām, jāprecizē investīciju projektu koordinācija un vadība, Dienu informē Rīgas domē. Ekspertu komisija, kam dotu vērtēt VK norādītos trūkumus, kuriem domnieki negribēja piekrist, līdz vēlēšanām nav izveidota, par to vēl tikai lems kādā no nākamajām Finanšu komitejas sēdēm.
Ja piešķirs līdzekļus, eksperti varēs pieteikties konkursā. Iespējams gan, ka līdz ar jauno domi šī komisija vairs nebūs vajadzīga vai vienkārši tiks aizmirsta.
Finanšu departaments (FD) būvniekiem iesniedzis priekšlikumus un diskutējot par izmaksu samazinājumu, kas sākumā bija paredzētas dāsnas. Kā noskaidroja Diena, salīdzinot ar pašreizējo cenu līmeni, vairākiem tilta konstrukcijā būtiskiem materiāliem Satiksmes departamenta (SD) apstiprinātajā tāmē cenas ir 1,5—2 reizes augstākas. RD SD Dienvidu tilta pieeju būvniecības direkcijas vadītājs Tālis Laizāns teic, ka tik lieliem projektiem materiāli jāpasūtina iepriekš un ražotāji var nebūt mierā ar mazāku samaksu nekā agrāk līgtā. Tomēr arī būvmateriālu tirgū ir spēkā atlaides piegādēm vairumā, kam cenu vajadzētu mazināt.
Iespaidīga ir būvniecības buma pašā plaukumā 2007.?gada vidū parakstītajā līgumā iestrādātā inflācijas prognoze četriem gadiem — kopumā 29% no tāmē norādītās būvniecības cenas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tas cenu no Ls 131,8 milj. paceļ līdz Ls 170,3 milj. Vēl par Ls 3,35 milj. maksu no šā gada 1.janvāra sadārdzinās par 3% palielinātā PVN likme. Bez šī milzīgā "drošības spilvena" Dienvidu tilta 2.kārtas izmaksas indeksē arī pēc transporta objektu inflācijas (reizi gadā). Tāpēc šogad par darbu un materiāliem tiks maksāts par 13,8% vairāk. 1.ceturksnī transporta objektu izmaksas gan beidzot kritušās par 4,4%, un tas ļauj cerēt uz samazinājumu arī gadā, tādējādi nākamgad tilta būvei paredzētās izmaksas saruks.
Kvalitāti kontrolē
Darbu samaksas kārtība paredz, ka nauda ģenerāluzņēmējam a/s Dienvidu tilts (DT) tiek pārskaitīta ik mēnesi pēc paveikto darbu pārbaudes un apstiprināšanas, ko veic virkne būvuzraugu, SD un FD amatpersonas. Lai arī šis ir Baltijā nebijis satiksmes objekts apjoma un sarežģītības ziņā, par tā izdošanos domes pārstāvji un projekta vadītāji nešaubās. Uz atgādinājumu par šo pašu būvnieku celto tilta 1.kārtu, kas slogojot izliecās, viņi Dienai atbildēja — nav pamata prasīt kompensāciju, jo pārbaudes rezultāti atbilst normatīvos noteiktajiem un izliekumi neatstāj iespaidu uz tilta nestspēju.
Arī šajā projekta posmā saglabāta finansēšanas shēma, kas ļauj apiet noteikumus par aizdevumiem pašvaldībām, jo naudu banka maksā tieši būvuzņēmējam. Taupīgāk rīkoties ar naudu, kas būs jāatdod nodokļu maksātājiem, var tikai būvnieks, Dienai atzīst T.Laizāns: "Man kā direkcijas vadītājam neviens nav teicis, kā es varu ietekmēt būvniekus mazāk tērēt." Līdz šim Slāvu mezgla būvē iztērēti Ls 43 milj., arī pašvaldības pērn pārskaitītais avanss Ls 15 milj. DT vadītājs Guntis Rāvis par taupīšanu nerunā un norāda: "Apstākļos, kad inflācija mijas ar deflāciju, grūti plānot peļņu. Ja tāda būs, būvnieki no tās nomaksās nodokļus."
Jāpiebilst, ka, laužot līgumus, pasūtītājam nav jāmaksā neiegūtā peļņa (stāsta T.?Laizāns, dokumenti Dienai gan netika rādīti), tādējādi izskatās, ka minēto trūkumu novēršanai principā nebūtu šķēršļu.
***
Valsts kontroli neņem vērā: šķērdēšana turpinās tilta 2.kārtā
Nelabotās kļūdas
Saglabāta necaurredzamā finansēšanas shēma, kurā vajadzīgo līdzekļu apjomu nosaka būvnieks
Nav piesaistīts Eiropas fondu finansējums
Aizdevuma atmaksu sāks no 2010.gada, sadārdzinot finansējuma piesaisti
Valūtas svārstības sedz Rīgas pašvaldība
Būvizmaksas indeksē reizi gadā pēc transportbūvju inflācijas, nevis biežāk pēc reālā tirgus krituma
Nav kontroles instrumentu, kas liktu būvniekiem strādāt taupīgāk
Uzlabojumi
Projekta direkciju finansē no pašvaldības, nevis aizņēmuma līdzekļiem
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.