Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad "pazuduši" par 400 bērniem vairāk. Kā galvenie iemesli tiek minēti ģimeņu aizceļošana uz citām valstīm, pašvaldību nespēja apzināt savus iedzīvotājus, kā arī iedzīvotāju saiknes ar valsti pavājināšanās, ziņo Latvijas radio.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete Latvijas radio norāda, ka lielākā problēma ir tieši pašvaldībās.Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos vadītāja Olga Kokāne skaidro: “Kopš tika pārtraukta pierakstu sistēma, deklarētā dzīvesvieta nevar būt par rādītāju, lai veidotu statistiski ticamus skaitļus. Arī mainot dzīvesvietu Latvijas robežās, cilvēki neziņo par izmaiņām. Kokāne Latvijas radio norāda, ka reālitātē skolā neejošo bērnu ir mazāk.”Kokāne vērtē, ka arī skolas fiktīvi uzskaita bērnus, tāpat Pilsonības un migrācijas pārvaldē skaitļi varētu būt neprecīzi. Pašvaldību savienība uzskata, ka tikai pēc tautas skaitīšanas būs iespējams spriest par reālo situāciju un par to, cik daudz bērnu mācās skolās un cik daudzi devušies prom, cik daudz ir tādu, kurus ģimene sociālo apstākļu vai tradīciju dēļ izvēlas skolā nesūtīt.Statistika par bērniem, kas mācās skolā, tiek veikta kopš 2009. gada četras reizes gadā.
Nav informācijas par 4,5 tūkstošiem bērnu
Jaunākie dati par pamatskolas skolēniem liecina, ka 11,3 tūkstoši bērnu neapmeklē skolu. Puse no tiem kopā ar vecākiem devušies uz citām valstīm, vēl daļa mācās mājās, ir invalīdi, citiem anulēta deklarētā dzīves vieta, tomēr par 4,5 tūkstoš bērniem informācijas nav, ziņo Latvijas radio.Izglītības kvalitātes dienests, kas veic šo uzskaiti, skaidro, ka dati ņemti no skolām un pēc tam salīdzināti ar pilsonības un migrācijas valsts pārvaldi, tomēr kļūdas iespēju tajos nespēj izslēgt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.