Nav pārliecības, ka jauno KNAB priekšnieku atradīs izsludinātajā konkursā

Pretendentu pieteikšanās valdības izsludinātajā konkursā uz biroja priekšnieka amatu noslēdzās decembra sākumā, taču tikai tagad pēc neskaidrībām ar nepieciešamo atzinumu saņemšanas termiņiem un daudzpakāpju atlases beidzot līdz skatīšanai valdības sēdē nonākuši septiņi kandidāti no sākotnējiem 17. Starp tiem ir arī tagadējā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, lai gan premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) iepriekš atzinis: viņš "ne īpaši pozitīvi" skatās uz iespēju, ka nākamais vadītājs varētu nākt no paša biroja. Paredzēts, ka otrdien jautājumu par KNAB šefa kandidātiem valdība skatīs divās daļās. Atklātajā daļā pretendenti sniegs skatījumu par korupcijas novēršanu un apkarošanu un atbildēs uz ministru jautājumiem, bet slēgtajā valdība apspriedīsies par uzklausīto un izskatīs apkopoto informāciju, ko sniegušas kompetentās institūcijas. Šāds lēmums tiek skaidrots ar to, ka konkursā iesniegtie materiāli satur arī ierobežotas pieejamības informāciju. Saskaņā ar instrukciju valdība lems par tiem pretendentiem, kurus premjers lūgs izvērtēt Nacionālās drošības padomes sēdē. Nav gan nepārprotami skaidrs, kas notiek, ja šāds lēmums netiek pieņemts ne par vienu no kandidātiem. Instrukcijā paredzēts — ja valdība nevienu no sēdē apspriestajiem kandidātiem neiesaka Saeimai iecelšanai KNAB šefa amatā, tā nosaka atkārtotu pretendentu pieteikumu iesniegšanas laiku un termiņu. Tādā gadījumā maz ticams, ka jaunais KNAB vadītājs tiks apstiprināts līdz 31.martam, taču jāņem vērā arī iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) teiktais, ka konkursā meklēt KNAB šefu esot nepareizi. KNAB likumā konkursa rīkošana nav noteikta obligāta, tāpēc koalīcija varētu izvēlēties ātrāko, taču mazāk atklāto ceļu, uzrunājot savus kandidātus. Nav zināms arī, kāda būs Ministru prezidenta tālākā rīcība gadījumā, ja šis konkurss būs lemts neveiksmei. Premjera komentāru no viņa biroja cilvēkiem Dienai neizdevās iegūt, jo no Japānas I.Godmanis atgriezās tikai svētdien neilgi pirms pusnakts. Iepriekš premjers bija apņēmies uzrunāt iespējamos kandidātus, tādēļ pat pagarinot konkursa termiņu, taču, cīnoties ar krīzi, to izdarīt nepaguva. ***KNAB vadītāja amata pretendenti Juta Strīķe, KNAB priekšnieka vietniece. KNAB strādā kopš 2003.gada, pirms tam strādājusi drošības policijā (DP) un Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā. Aivars Tīrumnieks, Valsts policijas (VP) Rīgas kārtības policijas īslaicīgās aizturēšanas biroja vecākais inspektors, zināms arī kā apkrāpto noguldītāju tiesību aizstāvis. Artūrs Zvejsalnieks, novembrī uzņemts zvērinātu advokātu skaitā, līdz tam bijis DP vecākais inspektors. Iepriekš bijis saistīts ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) un Sociāldemokrātu savienību. Armands Stumbergs, nodibinājuma Korporatīvo juridisko risinājumu un pētījumu palāta valdes un šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Bijis prokurors Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, izmeklēja Ivana Haritonova lietu. 2002.gadā startējis Saeimas vēlēšanās. Raimonds Avdejevs, valsts aģentūras Materiālās rezerves direktora vietnieks. Bijis taksistu darba devēju organizācijas vadītāja vietnieks, Rīgas Kurzemes rajona tiesas tiesneša palīgs, strādājis Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā (SVPDD). Normunds Vilnītis, SIA KKC Biznesa centrs un SIA Komerckonsultāciju centrs valdes loceklis. Ieņēmis dažādus amatus VP, bijis lektors Policijas akadēmijā. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās kandidēja no LSDSP. Raimonds Rublovskis, NBS apvienotā štāba stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks. Bijis militārais pārstāvis NATO Apvienoto Eiropas spēku štābā Briselē, SVPDD komandieris, militārās policijas priekšnieks.