Balsojumu varat aplūkot šeit.
Ar šo iniciatīvu klajā nāca deputāti Inta Feldmane, Jānis Eglītis, Māris Kučinskis, Inese Šlesere, Andris Bērziņš, Ainars Baštiks, Juris Dalbiņš, Vitālijs Aizbalts, Oskars Kastēns un Dzintars Jaundžeikars.
Savukārt par Izglītības likuma grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 34, pret – 26, bet atturējās – 17. Likumprojekts netika pieņemts.
Iesniedzēji ir pārliecināti, ka "šāda priekšmeta ieviešana pamatskolās sekmētu skolēnu garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespēju veidot personiskas attiecības ar Dievu un dzīvi apliecinošu attieksmi pret sabiedrību".
Iesniegtā redakcija noteica, ka Bībeles - kristīgo mācību var neapgūt pie kristīgās ticības nepiederošie un ateisti, kuri rakstveidā atteikušies to darīt.
Debatēs par šo tematu tika piesaukti literārie darbi, Ķīna un daudz citēta Bībele
"….ne par Labu Latviju, bet šķiet, ka šo priekšlikumu ir iesniedzis farizeju bloks par siltām vietām 10.Saeimā, " no tribīnes teica Kārlis Šudurskis no Pilsoniskās Savienības. Priekšlikuma iesniedzējus viņš salīdzināja arī ar "mūslaiku ķenčiem un oļiņietēm".
Kolēģiem šoreiz esot paslīdējusi kāja pret otro bausli - "Tev nebūs Kunga, sava Dieva vārdu nelietīgi valkāt". K.Šadurskim ir skumji, ka jāredz "kā tuvākie grēko pret Kunga vārdu, izmantodami to laicīgiem mērķiem. Īslaicīgiem mērķiem, varētu teikt, jo līdz vēlēšanām palicis tikai mēnesis, teica K.Šadurskis.
"Mateja Evaņģēlijā teikts: "Sargies, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā. Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedariet to kā liekuļi, jo tie mēdz ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm izrādītos." Lai ļaudīm izrādītos!" skandēja deputāts.
Kā bijušais izglītības ministrs viņš vērtēja, ka Par labu Latviju priekšlikums juridiski nemainot neko, jo likums jau tagad pilnībā ļaujot mācīt kristīgās ticības mācību un mācīt Bībeles mācību vidusskolās.
"No likuma teksta ir izmests vārds "ticības" un aizstāts ar "Bībeles". Tā faktiski ir vienīgā izmaiņa. Šobrīd spēkā esošais likuma 10.pants ir tāds jau kopš 1999.gada, kad šis likums ir pieņemts, un tas ir sekmīgi strādājis visus šos gadus. Nebija nekādu problēmu ieviest kristīgo mācību skolā 2003.gadā. Īstais spēka pielikšanas punkts šeit bija Ministru kabineta noteikumi, kur ir runa par izglītības standartu." Viņaprāt, nelaime ir tāda, ka iesniedzējiem šī "dabiskā" grozījumu vieta nav pieejama, jo Latvijas Pirmā partija neienāca valdībā, bet Tautas partija no valdības aizbēga.
Tad tribīnē kāpa Ainars Baštiks (LPP/LC). "Mēs jau visi šodien izlasījām, ka nedēļas sākumā Itālijā viesojās Muomars Kadafi un nolasīja divas lekcijas par to, kā Eiropa kļūst islamticīga. Un viņš arī sacīja to, ka mums Eiropa nav ne jāiekaro, ne jāsūta teroristi, bet, ka tā jau ir mūsu ar bērniem un ar ticību. Savukārt Eiropā ir gan nauda, gan programmas, bet nav bērnu un nav ticības," mācības nepieciešamību pamatoja grozījumu iesniedzējs.
Viņam šāda stunda ļoti patiktu un viņš uzskaitīja iemeslus kāpēc.
"Tā būtu stunda, uz kuru nav jāvelk aiz rokas, tā būtu stunda, kurā nemācīs ne Bībeles ģeogrāfiju, ne Bībeles vēsturi, ne cīņas ar kanoniešiem, amoriešiem, hiviešiem vai ferisiešiem, bet tā būtu stunda, kurā noskumušais iegūst prieku. Tā būtu stunda, kur atstumtais iegūst draugus. Tā būtu stunda, kur satrauktais iegūst mieru, kur drosmīgais iegūst pazemību. Tā būtu stunda, pēc kuras bērni mājās pārnes cerību un svētību. Tā būtu stunda, kurā pat nāves brīdī cilvēkam ir cerība. Un tā būtu stunda, kurā mēs mācāmies veidot attiecības. Tā būtu stunda, kurā mēs mācāmies uzņemties atbildību un palikt uzticīgiem. Un tā būtu stunda, kurā nav kontroldarbu, bet kurā ir diskusijas, ieklausīšanās, kurā ir saņemts atbalsts. Man ļoti patiktu šāda stunda."
Janīnai Kursītei-Pakulei (PS) nav pieņemams, ka tiek virzīts sabiedrībā neizdiskutēts lēmums obligātā kārtā ieviest Bībeles mācību. Latvijā kristīgo mācību šobrīd izvēloties apgūt aptuveni 16% skolēnu. Tas ir maz un te ir, par ko padomāt, kāpēc tā, norādīja deputāte.
"Esmu pret ticības, kas ir garīga lieta, sasaisti ar vislaicīgāko, kas vien var būt – ar politiku, par ko diemžēl varēja pārliecināties nesenajā kardināla Jāņa Pujāta uzrunā Aglonā, aģitējot par laicīgo varu tās visšaurākajā segmentā," viņa teica.
"Mateja evaņģēlijā ir Jēzus vārdi par farizejiem. Citēju: "Vai jums rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, vai jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības. Aklo farizej, šķīstī papriekš kausa un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse top šķīsta." Priekšlikuma iesniedzēji rīkojas kā farizeji, iestājoties par formu, bet ignorējot pašu galveno – saturu," savu uzstāšanos noslēdza deputāte.
Inta Feldmane (LPP/LC) savukārt oponēja, ka ir "absolūti nepamatoti pārmetumi, ka šī mācība tiks uzspiesta, jo mūsu grozījumos ir rakstīts, ka pie kristīgās ticības nepiederošiem un ateistiem ir tiesības rakstveidā atteikties no šī priekšmeta apgūšanas". Runa nekad neesot bijusi par to, ka bērni masveidā tiks piespiesti kļūt par ticīgajiem.
"(…) nesen ateististikā Ķīna ir kļuvusi par valsti, kurā tikpat strauji, kā ekonomiskās attīstības tempi, pieaug kristiešu skaits. Tajā jau ir 130 miljoni kristiešu un ķīniešu zinātnieki ir izpētījuši, ka pastāv saistība starp kristīgās morāles normu izplatību un veiksmīgu ekonomikas attīstību, ir atzīta reliģijas loma harmoniskas sabiedrības veidošanā un izdarīti attiecīgi grozījumi Ķīnas konstitūcijā. Ļoti dīvaini. Mēs atsakāmies no savām saknēm un vērtībām,bet kāds tās pieņem. Tagad ir jautājums, kurš iegūs, jo tukša vieta jau nepieliek," atbalstīt grozījumus aicināja I.Feldmane.
Politiskā apvienība Par Labu Latviju sagatavotos priekšlikumus par Bībeles mācību pēc vēlēšanām virzīs atkārtoti. Bez priekšvēlēšanu retorikas, naida un savstarpējiem apvainojumiem, paziņojis A.Baštiks.
(papildināta ar pēdējo rindkopu)