Mēs varam beidzot būt lepni, ka esam spējuši labā līmenī un arī samērā ātri ieviest gandrīz visus ES noteiktos prioritāros elektroniskos pakalpojumus - tie ir 12 e-pakalpojumi iedzīvotājiem un astoņi e-pakalpojumi uzņēmējiem. Latvijas iedzīvotājiem ir ērti pieejami vairāk nekā 80% no publiskajiem pamata e-pakalpojumiem, to skaitā dzīvesvietas deklarēšana, personas apliecinošo dokumentu un autovadītāju apliecības izsniegšana, automašīnu reģistrācija, dzimšanas un laulību reģistrācijas dokumenti, ar veselības aprūpi saistītie pakalpojumi, ar ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu saistītie pakalpojumi, darbā iekārtošanās pakalpojumi, sociālās apdrošināšanas izmaksas un sociālie pabalsti; būvniecības atļauju iegūšana, iesniegumi policijai, bibliotēku pakalpojumi, pieteikšanās augstākajās mācību iestādēs. Lietotāju apmierinātības novērtējums, izmantojot pakalpojumu portālu (Latvija.lv) piekļuvei publiskajiem pakalpojumiem tiešsaistē, sasniedz 83% (ES vidēji 80%), ietverot tādus kritērijus kā pakalpojuma privātums un aizsardzība, pakalpojumu lietošanas ērtums, piegādes caurskatāmība.
Komercdarbības uzsākšana Latvijā iespējama pilnībā elektroniski, tādējādi esam astotajā vietā un krietni virs vidējiem ES rādītājiem. Uzņēmējiem pieejami tādi prioritārie e-pakalpojumi kā jauna uzņēmuma reģistrācija, ienākuma, pievienotās vērtības nodokļa deklarēšana, uzņēmuma sociālās apdrošināšanas maksājumi, muitas deklarācijas, vides atļaujas un licences, dažādi maksājumi un ar tiem saistītie pakalpojumi, valsts statistiskās informācijas iesniegšana, sabiedriskie/publiskie iepirkumi.
Būtisks darbs vēl ir jāveic publisko e-iepirkumu ieviešanas jomā, ļaujot atklāti un vienuviet iepazīties ar informāciju par to, kāda veida iepirkumus veic pašvaldību un valsts iestādēs, un dodot iespēju uzņēmējiem ērti un operatīvi šajos iepirkumos piedalīties.
Laikā, kad Eiropas vidējais pakalpojumu ieviešanas rādītājs ir tikai 82%, Latvijā uzņēmēju segmentā ir ieviesti visi šie e-pakalpojumi un iedzīvotāju segmentā - 95% no tiem. Elektronisko pakalpojumu ieviešana nodrošina būtisku resursu ietaupījumu reģistrācijas procesā iesaistītajām institūcijām, kas ir īpaši nozīmīgi valsts budžeta taupības apstākļos, kā arī samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, būtiski samazinot veicamo procedūru skaitu un ilgumu.
Uzskatu, ka ļoti liels atbalsts e-pārvaldes attīstīšanā būtu elektroniskās identitātes ieviešana. Tas atrisinātu daudzas problēmas, kas saistītas ar drošu e-pakalpojumu lietošanu. Šobrīd Latvijā autorizācijas veidi netiek nodalīti - vienkārša autorizācija, kurai pamatā var būt tikai viena parole, tiek salikta kopā ar kvalificētām autorizācijām (piemēram, bankas, e-paraksts). Tautas skaitīšana lieliski parādīja Latvijas problēmas. Ja laikus būtu sakārtots elektroniskās identitātes (eID) jautājums, šādu problēmu nebūtu.
Pašlaik tiek plānoti grozījumi likumā Personu apliecinošu dokumentu likums, un LIKTA uzsver, ka ir svarīgi, lai tajā tiktu skaidri un viennozīmīgi pateikts, ka personas identifikācijas kartē elektroniskā formā jāiekļauj informācija, kas nepieciešama personas elektroniskās identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Jāatzīmē, ka līdzīga pieredze ir Igaunijā, kur visās, tai skaitā bērniem izsniegtajās, eID kartēs tiek ietverts sertifikāts.
Tāpat būtu svarīgi, lai šis sertifikāts uzreiz tiktu arī aktivizēts, saņemot eID karti, jo citādi lielākā daļa šo karšu saņēmēju to nesāks praktiski lietot. Tādējādi e-vides izmantotāju skaits būs tik mazs, ka neradīs kritisko lietotāju masu, lai attīstītos e-pakalpojumi.
Kā nākamais solis jāveic tādu noteikumu izstrāde, kuros būtu skaidri pateikts, kāda līmeņa elektroniskās identitātes pārbaude ir nepieciešama dažādu elektronisko pakalpojumu izmantošanā. Ja mums kāda pakalpojuma saņemšanai ir nepieciešams uzrādīt pasi kā personas apliecinošu dokumentu, piemēram, piedaloties vēlēšanās, tad, arī piedaloties e-vēlēšanās, jābūt iespējai ne mazāk droši pārbaudīt personas identitāti elektroniskajā vidē, kur pases izmantošana nav iespējama.
Nenoteiktība elektroniskās identitātes jautājumu risināšanā kavē e-pakalpojumu attīstību. Katrs nepārdomāts autorizācijas mehānisms mazina uzticību e-videi kā tādai. Tautas skaitīšana lieliski parādīja, ka cilvēki ir gatavi un vēlas izmantot elektroniskos pakalpojumus, bet šiem pakalpojumiem ir jābūt drošiem un pārdomātiem, lai spētu nodrošināt lietotāju uzticamību.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare ir viena no Latvijas prioritārajām nozarēm. Mums ir liels potenciāls, kas ir jāizmanto gan iekšēji, gan eksportam. Tādēļ ir būtiski pēc iespējas ātrāk valsts līmenī sakārtot likumdošanu un saistošos noteikumus, lai tas progress, kas mums jau ir, turpinātos.