Vēl pirms Saeimas vēlēšanām, augusta beigās, Gārbere viesojusies Latgalē SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča mājās. Kāds informācijas avots mūsu Ārlietu ministrijā ''Nekā personīga'' sacījis, ka, iespējams, šajā Urbanoviča sarunā ar Gārberi ir dzimusi ierosme, lai SC līderis Nils Ušakovs nāktu pretim tai sabiedrības daļai, kas no SC jau sen gaida Latvijas padomju okupācijas fakta atzīšanu. Ušakova angliski izteiktie vārdi ''50 padomju okupācijas gadi'' izskanēja pāris nedēļas pēc Gārberes tikšanās ar Urbanoviču - ārpolitikas un drošības problēmām veltītajā Rīgas konferencē, kur tobrīd tieši Gārbere sēdēja Ušakovam līdzās.
Ne Urbanovičs, ne arī Gārbere par savas tikšanās sarunu saturu komentārus nesniedza.
Uz jautājumiem – kāds bija tikšanās mērķis, vai tika runāts par SC iesaistīšanos valdībā un vai tika pārrunātas iespējas, kā formulēt SC attieksmi pret Latvijas okupācijas faktu – ASV vēstniecība atbildējusi ļoti diplomātiski: ''Mēs tiekamies ar daudziem Latvijas politiķiem, lai apspriestu visdažādākos jautājumus. ASV vēstniece ir tikusies ar visiem Latvijas vadošo partiju līderiem. Kā draugi un partneri esam ieinteresēti Latvijas nākotnē, kas ir to politiķu rokās, kurus ir ievēlējusi Latvijas tauta. Latvijas iedzīvotāji ir ievēlējuši savus pārstāvjus, un mēs esam gatavi strādāt ar jebkuru koalīciju, kas veidos jauno valdību.''
Informācijas avots Ārlietu ministrijā ''Nekā personīga'' atzinis, ka par to, kāda būs nākamā valdības koalīcija, protams, atbilstoši saviem amata pienākumiem interesējas visi šeit akreditētie ārvalstu vēstnieki. Bet Gārbere esot ''vienīgā aktīviste'', kura politiķiem izsaka arī savas domas par vēlamo notikumu gaitu. Taču, kā liecinot novērojumi, Gārberes teiktais šādās sarunās ne vienmēr nozīmējot to pašu, ko ASV Valsts departamenta nostāja.
Savukārt ārlietu pārzinātāji Saeimā ''Nekā personīga'' atklājuši, ka mūsu ārvalstu partneru domas attiecībā uz SC iesaistīšanu varā esot tikpat konfrontējošas, kā Latvijas sabiedrībā. Piemēram, no Ziemeļvalstu un arī no vistuvāko kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas - kolēģiem neformālās sarunās esot saņemti mājieni par to, ka SC valdībā ņemt nevajadzētu.
Jāatgādina, ka ZRP valde naktī no piektdienas uz sestdienu pēc daudzu stundu garas sēdes nolēma, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, "Vienotības" un ''Saskaņas centra'' (SC) un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram Valdim Dombrovskim (V). Savukārt "Vienotība" koalīcijas veidošanai ar SC nepiekrīt, kā arī aicinājusi ZRP savu viedokli līdz tikšanās reizei rīt, 3.oktobrī, vēl pārdomāt.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.