«Notikušais ar Polijas prezidentu ir milzīga traģēdija, tādēļ neatļāvām turpināt komentēt šo rakstu, jo starp līdzjūtībām laiku pa laikam pausta kāda nenobrieduša rakstītāja neapmierinātība, un neuzskatām, ka šī būtu īstā ziņa, [pie kuras to darīt],» Dienai norādīja TVNET direktors Ivars Bauls, piebilstot, komentāri liegti vienīgi ziņā par pašu notikumu. Pārējās vēstīs par notikušo, piemēram, pilotu sarunu atšifrējumi, dažādās versijas par traģēdiju, lasītājiem ļauts izteikt savu viedokli.
Pēc I.Baula sacītā, šī nav vienīgā reize, kad portāls liedz komentēt ziņas. Parasti tas tiek liegts sēru ziņās.
Arī DELFI mēdz ik pa laikam liegt komentēt ziņas, kas ir par īpaši jūtīgiem tematiem. Tā tas bijis arī ar ziņu par Polijas amatpersonu bojāeju. Sākumā komentāri atļauti, jo tobrīd vēl nebija zināms, ka aviokatastrofā gājušas bojā augstas Polijas amatpersonas, taču, kad tas nāca gaismā, cilvēkiem liegts komentēt notikušo. Citās ar traģēdiju saistītās ziņās lasītājiem ļauts izteikties, piemēram, par Polijas prezidenta bērēm, Dienai sacīja portāla direktors Juris Mendziņš.
Laikraksta Diena galvenā redaktore Dace Andersone teica, ka arī Diena.lv ir iepriekš liegusi iespēju komentēt konkrētu personu sēru ziņas, “ja redzam, ka tajos dominē zākāšanās, apvainojumi, aizskaroši komentāri”. “Pie konkrētā notikuma ziņu rakstiem tomēr vairums bija saturīga diskusija nevis zākāšanās. Tāpēc nedz portāls Diena.lv, nedz biznesa ziņu portāls db.lv neliedza iespēju komentēt traģisko notikumu, jo uzskatījām, ka mūsu lasītājiem ir tiesības izteikt gan savu viedokli, gan paust līdzjūtību,” teica D.Andersone.
Viņasprāt, vispārējo noskaņu sabiedrībā, negācijas ikdienā var just arī no komentētājiem, savu lomu spēlē arī anonimitātes apziņa. “Ja šāds komentārs būtu jāparaksta ar savu vārdu un uzvārdu, vai kāds atļautos šādi izteikties?” vaicā galvenā redaktore.
J.Mendziņš norādīja, ka kopumā komentāri ir kļuvuši daudz negatīvāki un pesimistiskāki nekā pirms trim četriem gadiem, kas varētu būt saistīts ar pašreizējo bēdīgo ekonomisko situāciju valstī. Ir vēl viena aizvien manāmāka tendence komentāros – tie kļuvuši “kreisāki”, sociāldemokrātisku ideju atbalstoši. Piemēram, aizvien vairāk cilvēku pauž atbalstu progresīviem nodokļiem. DELFI, īpaši pētot auditoriju un apmeklētību pērn rakstos saistībā ar 13.janvāra grautiņiem, gan secinājis, ka no daudzajiem apmeklētājiem rakstus komentē daži procenti cilvēku, piebilda portāla direktors.
Jautāti, ko darīt, lai interneta komentāros neparādītos rupjības, J.Mendziņš sacīja, ka šis jautājums tiek risināts jau septiņus astoņus gadus. Līdzšinējās aktivitātes bijušas dažādas, tostarp parakstot deklarāciju par internetu bez naida. Pēc I.Baula domām, valstiski, ar normatīviem, gan šajā jomā iejaukties nevajadzētu. “Komentāri kaut kādā veidā parāda, kādā valstī dzīvojam un kādi cilvēki ir mums apkārt. Dažreiz, protams, to ir sāpīgi redzēt.”
Ko iesākt ar šādiem komentāriem, par to galvu lauza ne tikai mūsu valsts interneta vietņu uzturētāji. D.Andersone atceras, ka, piemēram, pavisam nesen Igaunijas viens no lielākiem laikrakstiem Eesti Päevaleht nolēma ieviest prasību pirms komentāru ievietošanas identificēt sevi ar ID karti, kas strādātu kā sava veida garantija, ka pirms katra komentāra ievietošanas lietotājs apdomās, ko rakstīt.
Taču Diena.lv nav iecerēts mainīt “mūsu nostāju un turpināsim darboties kā līdz šim, paturot tiesības dzēst komentārus un liegt rakstu komentēšanas iespēju tad, ja tie ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu, ir neiecietīgi, zaimojoši utt. Jāpiebilst, ka Diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida”, saka D.Andersone.