Raugoties uz šiem faktiem, paradoksāli šķiet tas, ka dzemdes kakla vēzis ir arī viens no visefektīvāk ārstējamajiem audzējiem, ja tiek atklāts tā sākuma stadijā. Šis ir arī vienīgais ļaundabīgā audzēja veids, kam ir infekcioza izcelsme, un pirmais, pret ko zinātnieki radījuši vakcīnu. Tāpēc vairākas Latvijā zināmas un cienījamas sievietes, atsaucoties aktrises Katrīnes Pasternakas aicinājumam, parakstījušas atklātu vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim ar lūgumu iekļaut vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi valsts imunizācijas programmā.
Tas nozīmētu valsts apmaksātu vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu 12 gadus vecām meitenēm. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, jaunu meiteņu vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi valstij gadā izmaksātu nepilnus pāris miljonus latu. Tas ir tikpat daudz, cik šogad papildus piešķirtais finansējums valsts deviņdesmitās gadadienas svētku rīkošanai.
Vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu pašlaik jau ir sākta un iekļauta imunizācijas programmā Francijā, Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Luksemburgā, Šveicē, Spānijā, ASV, Austrālijā, Kanādā un citviet pasaulē. Savukārt Dānijā, Portugālē, Zviedrijā un Lielbritānijā ir pieņemts lēmums par šīs vakcinācijas sākšanu un tās konkrētiem laikiem. Slovākijā, Norvēģijā un vēl dažās citās valstīs vakcinācija ir rekomendēta, tikai vēl nav zināms konkrēts tās sākšanas laiks.
Dzemdes kakla vēzis ir vienīgais no ļaundabīgajiem audzējiem, ko izraisa infekcija — cilvēka papilomas vīrusa (HPV) noteikti tipi. Zinātniskie pētījumi liecina, ka 50— 80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar HPV. Infekcijas risks rodas jau no pašām pirmajām seksuālajām attiecībām un saglabājas visu turpmāko sievietes dzīvi. No vairāk nekā 100 eksistējošiem šī vīrusa tipiem aptuveni 15 var izraisīt patoloģisku šūnu veidošanos, kuras potenciāli draud attīstīties par ļaundabīgu audzēju. Ar kādu no onkogēnajiem vīrusa tipiem savas dzīves laikā inficējas aptuveni puse sieviešu. Ņemot vērā, ka zinātnieki ir atklājuši vīrusa tiešo saistību ar dzemdes kakla vēža veidošanos, sievietes regulāri izmeklējot un laikus atklājot patoloģisko šūnu esamību dzemdes kaklā, mirstību ar dzemdes kakla vēzi ir iespējams samazināt. Neraugoties uz to, Eiropā ar dzemdes kakla vēzi slimo vairāk nekā 175 tūkstoši sieviešu. Katru gadu tiek atklāti 50 tūkstoši jauni dzemdes kakla vēža gadījumi, 25 tūkstoši sieviešu ik gadu ar šo slimību mirst (tas nozīmē, ka Eiropā ar šo slimību mirst viena sieviete vidēji ik 20 minūtēs).
Sievietes, kuras regulāri veic onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudes, ir pakļautas daudz mazākam dzemdes kakla vēža attīstības riskam, tomēr jāatceras, ka onkocitoloģisko analīžu uzdevums ir diagnosticēt izmainītās šūnas, nevis aizsargāt pret nepārejošu HPV infekciju — uztriepju pārbaudes nevar novērst dzemdes kakla vēža cēloni. Turklāt šīs metodes jutība ir 70%, pastāv kļūdainas diagnostikas risks. Tikai visaptveroša profilakse — regulārs skrīnings un vakcinācija — ir labākais veids, kā aizsargāt sievietes no dzemdes kakla vēža.
Pozitīvi, ka pēdējā laikā ir palielinājies sieviešu informētības līmenis un rūpes par savu veselību, pacientes sākušas vaicāt un interesēties, pamazām tiek lauzti stereotipi par dzemdes kakla vēža izcelsmi, diagnostiku un ārstēšanu, kas ilgu gadu laikā bija iesakņojušies sieviešu apziņā. Arī zinātnes sasniegumi šajā ziņā ir ievērojami. Tagad pienācis laiks atbildīgiem lēmumiem un darbībām valsts līmenī, lai iespējas pasargāt sevi un savu meitu no šīs slimības būtu ikvienai sievietei.
Speciālisti aprēķinājuši — ja dzemdes kakla vēža izplatība saglabās pašreizējo dinamiku, 2050.gadā jauno slimības gadījumu skaits pasaulē jau sasniegs miljonu. Efektīvs, organizēts dzemdes kakla vēža skrīnings apvienojumā ar vakcināciju var novērst līdz pat 94% dzemdes kakla vēža gadījumu. Visaptverošas profilakses ieviešana valstī ir politisks lēmums, kam nepieciešami finansiāli un organizatoriski resursi, kā arī konceptuāla un skaidra valsts rīcība.
Ir nepieņemami ļaut sievietēm ciest un mirt no slimības, ja zināms, kā to novērst.
* Dace Matule ir arī Latvijas seksuālās veselības un ģimenes plānošanas asociācijas Papardes zieds prezidente