Savukārt otrs — ka siltāku attiecību dēļ, sargājot "nabaga" dalībvalsti, to turpina darīt tikai EK. Reālākā no visām trim, kā to, visticamāk, apjauš arī I.Godmanis, ir tabula ar sarkano krāsu. Skaitļi tajā bija nepārprotami, ar sarkano krāsu bija iezīmēti tie šāgada mēneši, kad Valsts kase vairs nespētu finansēt valsts budžeta izdevumus — tie sākas tūlīt pēc Jāņiem.
Ar trim tabulām I.Godmanis vēlējās parādīt, ka valsts bankrots, par ko
nekautrējoties runā viņa iespējamais pēctecis premjera amata kandidāts
Valdis Dombrovskis (JL), valdībai nežēlīgi nesamazinot budžeta
izdevumus, nepienāks tūlīt, ka naudas pietiek līdz jūlijam. Tiesa,
gaidīt jūliju valdība nevar, jo ārvalstu donori, ar kuru aizdevumu tiek
lāpīts valsts budžeta caurums, atbildi par politisku gatavību radikāli
cirpt izdevumus gaida tuvākajās nedēļās vēlākais līdz Lieldienām.
Lielais jautājums bez precīzas atbildes ir — kā tieši to izdarīt.
V.Dombrovskis priekšlikumus par galvenajiem izdevumiem, kurus budžeta
grozījumos piedāvās samazināt, sola piektdien.
Kāpēc jāgroza?
12.decembra naktī pieņemtais likums paredz, ka konsolidētā (pamatbudžets un sociālais budžets) valsts budžeta izdevumi ir 5,14 miljardi latu, bet budžeta caurums — 740 miljoni latu jeb 4,9% no iekšzemes kopprodukta (IK). Līdz ar ekonomikas krišanu dziļākā bedrē budžetā plānotā ieņēmumu prognoze šobrīd samazināta par 480 miljoniem latu un veido 3,9 miljardus latu. Tajā pašā laikā budžeta izdevumi līdz ar papildus naudas atvēlēšanu ES fondu apguvei, papildu izdevumiem valsts parāda apkalpošanai un bezdarba palielināšanos pieauguši par aptuveni 230 miljoniem latu, kopumā sasniedzot 5,3 miljardus latu. Tādējādi, negrozot budžetu, deficīts sasniedz 1,37 miljardus latu jeb 9,7% no iekšzemes kopprodukta (IK). Naudas, ar ko šādu robu finansēt, Latvijai nav.
Jau tagad budžeta deficīta segšanai tiek izmantots ārvalstu donoru aizdevums, taču tā saņemšanai ir stingri nosacījumi, kas noteikti valdības ar lielākajiem finansētājiem — SVF un EK — parakstītājos memorandos. Tajos valdība apņēmusies līdz 31.martam pieņemt budžeta grozījumus, lai deficīts nepārsniegtu 5% no IK. Nepildot ar SVF un EK parakstītos memorandus, finansējums var tikt apturēts. Savukārt, nesaņemot SVF un EK naudu, Valsts kase ap Jāņiem būtu tukša, apdraudot spēju maksāt algas, pensijas, pabalstus u.tml.
Kādi ir risinājumi?
Lai iekļautos ar SVF un EK parakstīto memorandu rāmī un saņemtu turpmākos aizdevumus, pēc FM aplēsēm, budžeta izdevumi jāmazina par 712 miljoniem latu. Speciālo budžetu, kurā lielāko daļu izdevumu veido pensijas un bezdarbnieku pabalsti, V.Dombrovskis solījis neaiztikt. Tādējādi skaudrāk jāgriež pamatbudžeta izdevumi.
Koalīcijas spēja vienoties par tik lielu tēriņu mazināšanu vērtēta
skeptiski, jo tas prasa nepopulārus lēmumus. Lai izdevumus cirptu
mazāk, valdība var celt nodokļus (pagaidām pieļauta akcīzes nodokļa
paaugstināšana alkoholam, cigaretēm, degvielai) un mēģināt vienoties ar
aizdevējiem par deficītu vidēji 7% no IK. Lēsts, ka tad izdevumus
vajadzētu samazināt par 400— 500 miljoniem latu.
Ko cirpt?
Analizējot budžeta skaitļus, ir redzams, ka izvēļu nav daudz. Turklāt daudzās budžeta finansētajās jomās, kā, piemēram, izglītība, veselība, iekšlietas, uzsvērts, ka vēl lielāka samazināšana papildus tēriņu apcirpšanai, kas jau īstenota, nav iespējama. Tiesa, cits jautājums ir — kā valsts pārvalde un budžeta finansētās iestādes spēja izdzīvot 2006.gadā, kad budžeta izdevumi (4,2 miljardi latu) bija zemāki par rāmjiem, kādos valdībai budžets jāieliek šobrīd, mēģinot izdevumus samazināt zem pieciem miljardiem.
Dienas līdz šim pētītais ļauj teikt, ka tauki vēl ir — viena no redzamākajām jomām ir valsts pārvalde: ministriju, valsts pārvaldes iestāžu centrālie aparāti, valsts aģentūras, uzņēmumi, kuros īsta štatu īsināšana tā arī vēl nav bijusi un arī par būtisku algu kritumu ir neērti runāt. Trekno gadu taukus var cirpt arī uz administrācijas izdevumu rēķina, piemēram, valsts pārvaldes vadība aizvien nav pārsēdusies tramvajos. Iestādes uztur dienesta automašīnas, šoferus, īrē dārgus, labiekārtotus birojus. Taupīt varētu arī uz I.Godmaņa divus mēnešus kaldinātās valsts pārvaldes reorganizācijas rēķina, kuru ministrijas tā arī nav sākušas. Spilgts piemērs ir aģentūra Jaunie Trīs brāļi (budžets 619 000 latu). Par tās likvidēšanu Kultūras ministrija paziņoja gada pirmajās dienās, tomēr tālāk nav tikusi.
Aizejošā valdība uzsver, ka budžeta grozījumos izdevumu samazināšanā visiem būs jābūt vienādiem, tomēr labs piemērs tam, ka pagaidām šis princips nav ticis ievērots, ir Ārlietu ministrija (ĀM). Februārī, sapratusi, ka izdevumus vēstniecībām nevarēs apcirpt, kā to paredz decembra naktī pieņemtais budžets, ĀM vērsās valdībā un saņēma papildu līdzekļus. Vēstniecību izdevumus nevarot pakļaut Latvijā izsludinātajai taupībai, argumentēja ministrs, neskaidrojot, vai izskatītas iespējas samazināt īres izdevumus par vēstniecībām un to darbinieku dzīvesvietām ārpus Latvijas.
Budžeta tēriņus, visticamāk, var samazināt, arī pārskatot valsts finansētas politikas un programmas. Piemēram, budžeta likumā finansējums vairāk nekā divdesmit miljonu latu apmērā paredzēts sakrālā tūrisma (LPP/LC lobijs, nauda baznīcām) programmai, kuru tagad varētu iesaldēt.
Smagākie lēmumi gan gaidāmi par to, vai jāsamazina finansējums
skolotāju, ārstu, medmāsu, policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu algām.
Tie ir viegli apcērpami tēriņi, jo veido lielus budžeta izdevumu
posteņus, taču ir smagi, jo skar daudzus iedzīvotājus un prasa
politiskas izšķiršanās.