Nepilsoņu aizstāvji Briselē neies vienu ceļu

Pirmajā brīdī šķiet, ka pēc vēlēšanām EP varētu izveidoties prokrievisku spēku grupa, tomēr sarunas ar abu partiju sarakstu līderiem apliecina pretējo. Abi grasās iet atšķirīgus ceļus, taču tas nemazina bažas par to, vai Latvijas diplomātiem Briselē nebūs jāpieliek papildus pūliņi valsts nostājas skaidrošanai nepilsoņu un valsts valodas statusa jautājumos. T.Ždanoka un A.Rubiks, viens par otru jautāti, uzsver savas ideoloģiskās pretrunas. "Mums ceļi ir pašķīrušies, un es nebūšu kopā ar viņu nekādā gadījumā," Dienai saka A.Rubiks. Tiesa, T.Ždanokai un A.Rubikam ir kopīga vēlme panākt nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību un EP vēlēšanās, kā arī nostiprināt krievu valodas tiesības. SC saraksta līderis vēlas panākt, lai nepilsoņiem tiek piešķirta "Eiropas Savienības pilsonība". Ko tieši nozīmē šis juridiski neeksistējošais jēdziens, viņš neskaidro. Tikmēr T.Ždanoka ir tieša: "Rubiks nodarbojas ar demagoģiju, jo tā nav EP kompetence. Vienīgais, ko var darīt, ir mēģināt ietekmēt." Nogura no Ždanokas Atšķirībā no T.Ždanokas bijušais kompartijas līderis, kura drošu iekļūšanu EP vismaz pagaidām garantē SC atrašanās reitingu galvgaļos, nerunāšot par nacionālām tēmām, jo viņam svarīgāki ir "internacionālie jautājumi". Tikmēr T.Ždanoka iestājas ne tikai kā Latvijas krievu kopienas, bet visu ES krievvalodīgo aizstāve. PCTVL solās ar savu darbu EP tuvināt ES un Krievijas pozīcijas. T.Ždanoka kā vienu no saviem līdzšinējiem veikumiem EP sev piedēvē Eiropas Komisijas apstiprināto regulu, kas atviegloja Latvijas nepilsoņiem ceļošanu ES. Kā sasniegums tiek minēts arī tas, ka EP tika "apspriestas" Igaunijas un Latvijas krievvalodīgo problēmas. Atsevišķos gadījumos viņa atbalstīja Latvijas intereses, iestājoties par pakalpojumu direktīvu. Viens no pārējo Latvijas eiroparlamentāriešu darbiem bija pūliņi apkarot PCTVL līderes aktivitātes. "Pirmajos gados Ždanoka bija ļoti aktīva, jo izmantoja katru iespēju, lai runātu. Tad citi sāka nogurt no vienas un tās pašas plates," viņas aktivitātes raksturo politoloģe Žaneta Ozoliņa. PCTVL politiķei nākamajā sasaukumā varētu būt vēl grūtāk tikt sadzirdētai, jo EP sastāvam būs jārisina virkne sarežģītu jautājumu — ekonomiskā krīze, enerģētika, paplašināšana. Tādēļ Latvijas krievvalodīgo stāvokļa "pirmajā jautājumu simtniekā nebūs", saka Ž.Ozoliņa.**Ķer PCTVL vēlētājus** A.Rubiks uzsver, ka viņa galvenā prioritāte būs ekonomikas jautājumi un tautsaimniecība, taja skaitā Latvijas interešu aizstāvēšana nākamā ES budžeta perioda izstrādē. Galvenais esot panākt vienlīdzīgu attieksmi starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm. A.Rubiks, kura partija paudusi gatavību darboties EP sociāldemokrātu grupā, esot gatavs sadarboties ar visiem kreisi noskaņotajiem politiskajiem spēkiem, taču ne ar tādiem, kas, piemēram, "vēlas pārskatīt vēsturi". Pats gan viņš tomēr grasās aizstāvēt savu vēstures interpretāciju. Kā vienu no uzdevumiem EP viņš sev izvirza vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu PSRS pusē karojušajiem kara veterāniem. Saskaņas centrā neslēpj, ka A.Rubiks tika izvēlēts kā pretspēks, kas ļautu atkarot daļu T.Ždanokas vēlētāju. Arī pati politiķe ir par to pārliecināta. Tāpat SC liberālākajam galam būtu izdevīga sociālistu līdera nonākšana Briselē, kas ļautu daudz vieglāk iesaistīties koalīcijā ar labējiem spēkiem Latvijā. SC solās darboties sociālistu grupā, savukārt T.Ždanoka paliks Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupā. Neoficiāli tiek pieļauts, ka viens no iemesliem, kādēļ PCTVL sarakstā ir itāļu eiroparlamentārietis Džuljeto Kjesa, ir iespēja neitralizēt A.Rubiku. Ja viņu ievēlēs, Dž.Kjesa darbosies sociālistu grupā. "Ir ļoti svarīgi ievēlēt EP deputātu, kas ir spējīgi parlamentā konstruktīvi darboties," saka Latvijas vēstnieks Normunds Popens, gan atsakoties komentēt abu partiju darbības. Parlamentā ir sarežģīti ietekmēt lēmumu pieņemšanu, tādēļ katrs deputāts ir vērtīgs kadrs. Šādā gadījumā vairāki pret Latvijas interesēm darbojošies deputāti, pat ja viņi nenodara tiešu kaitējumu valstij, tikai apgrūtina pārējo darbu. Diplomāti atzīst, ka viņiem ir bijis jāiegulda pamatīgs darbs, lai T.Ždanokas aktivitāšu dēļ skaidrotu valsts nostāju nepilsoņu jautājumā. Tikmēr politikas analītiķi prognozē, ka ekonomikas krīzes dēļ arī citās ES valstīs populārāki varētu izrādīties kreisi noskaņoti, T.Ždanokas un A.Rubika partijām tuvi politiķi. Līdz šim PCTVL līderei bez Dž.Kjesas daudz domubiedru nebija, tomēr, radikāļu ietekmei palielinoties, var pieaugt arī viņai līdzīgi domājošo skaits.