Neprasmīga pensiju jautājuma risināšana var novest pie ārkārtas vēlēšanām

Ja nekādas izmaiņas pensiju sistēmā netiks veiktas, tad pēc 20 gadiem deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā varētu sasniegt četrus miljardus latu. Labklājības ministrijas piedāvātie vidējā un ilgtermiņa risinājumi situācijas normalizēšanai sociālās apdrošināšanas budžeta atgriešanos bezdeficīta stāvoklī pieļautu vien ap 2027.gadu. Lai risinātu potenciāli ārkārtīgi smago problēmu, abu koalīcijas partneru – Vienotības un ZZS viedoklis atšķiras. Kā norādījusi Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), "labklājības ministrijai nav jādomā, kā konsolidēt budžetu pēc Finanšu ministrijas prasībām". Politologs Filips Rajevskis raidījumam intervijā norāda, ka šobrīd dialogs starp Vienotību un ZZS ir ļoti vienkāršots, un sabiedrība šajā dialogā stāv kaut kur pie malas, lai gan tieši sabiedrībai būtu jābūt galvenajai, kas šajā dialogā piedalās. Jautāts, vai pensiju jautājuma neprasmīga risināšana var novest valsti pie ārkārtas vēlēšanām, Rajevskis skaidro – ja šī valdība un Saiema pieņems radikālus lēmumus bez dialoga ar sabiedrību, bez atbalsta vai vismaz izpratnes no sabiedrības puses, tad būtu nepieciešamas ārkārtas vēlēšanās. Kā piemēru Rajevskis min Īriju, kur pēc vissmagākajiem lēmumiem sabiedrībai tika dotas iespēja izteikt savu viedokli par šiem lēmumiem. Rajevskis norāda, ka ārkārtas vēlēšanu iespēju izslēgt nevajagot.