Nevienprātību šajā jautājumā gan iecerēts novērst sarunu ceļā.
Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka diskusijas nav par teksta būtību, bet par to, kādi vārdi jāizmanto formulējumā. Vienošanos par to paredzēts panākt ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK vadību.
Jau ziņots, ka nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums.
Šis ir vienīgais jautājums, kas deklarācijā jāprecizē. "Es esmu pret kategoriskiem vārdiem vai striktiem izteikumiem, ka nedarīsim to, ko neviens mums pat nepiedāvā," žurnālistiem sacīja Kučinskis. Politiķis norādīja, ka nevēlas deklarācijā minēt formulējumu "kas būs, ja būs" un ka starp partneriem nav domstarpību jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā, bet jautājums ir, cik asi to paredzēts ierakstīt deklarācijā.
Vienā no pēdējiem deklarācijas melnrakstiem bija rosināts paust, ka valdība iestāsies pret obligātu ES kvotu mehānisma izveidi patvēruma meklētāju un bēgļu pārdalē starp ES dalībvalstīm. Šo formulējumu jau iepriekš bija plānots precizēt kopā ar NA, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.
Kučinskis pieļauj, ka topošās valdības apstiprināšana Saeimā varētu notikt 11.februārī.