Nils Sakss: Dimiters man personiski atriebjas pirms tiesas prāvas

Nav izdevniecības "Severīns"? Sācis tulkot 15 gados? Un kā tad ar šo:

Turies NIL,viss beigsies labi.

Tas idiots Dimiters,kas pat savu mati ir nodevis,tiesam nesaprot,ka tauta nekad nenotices,ka vins ar savam smadzenitem var kautko vel normalu sarakstit.

Kā tad tur ir ar to tiesas prāvu, kurš vinn?

26.nov 2008 18:37, Kristīne Melne Nosūtīt draugam | Izdrukāt | Lasīt atsauksmes (27) | Ziņot redaktoram | draugiem draugiem Pagājušajā nedēļā Latvijas grāmatnīcu augstākajos plauktos klusi un nemanāmi nonāca viena no divdesmitā gadsmita sensacionālākajām grāmatām - Antona Šandora Laveja Sātana Bībele. Mango tikās ar grāmatas tulkotāju Nilu Saksu, pārliecinātu kristieti. Nila Saksa (1983) biogrāfija vien ir atsevišķa stāsta vērta - mācījies spēlēt amerikāņu futbolu Amerikā, kinorežiju - Francijā, teātra mākslu - Pēterburgā. Strādājis par pludmales glābēju Dubaijā, par sanitāru - Gaiļezerā, bijis bērnu sporta treneris Anglijā, laikrakstu Diena un Dienas bizness žurnālists. Pašlaik viņš paņēmis pauzi, kā pats to sauc, lai izveidotu izdevniecību Severīns, izdotu Sātana Bībeli un sagatavotos savas otrās grāmatas prezentācijai. Tikko iznākusi tevis tulkotā Sātana Bībele. Kā nonāci līdz lēmumam tulkot šo grāmatu? Tam ir ļoti gara priekšvēsture. 14 gadu vecumā pārcēlos dzīvot uz Ameriku, kur gāju kristīgā katoļu privātskolā. Ja pirms tam, kā jau vidējais latvietis, biju vidēji ticīgs, man bija vajadzīgas divas nedēļas privātskolā, lai kļūtu pārliecinoši dumpinieciski noskaņots. Skoliņa bija relatīvi maza, un visi cits citu pazina. Tur es satiku tikai pāris cilvēkus, kas tiešām bija katoļi. Pārējie dalījās divās grupās - vieni vai nu vienkārši neitrāli izturējās pret kristīgajām vērtībām, bet otra daļa visam pretojās ļoti dumpinieciski, kas ir pašsaprotami pusaudžu vecumā. Es iekļāvos tajā otrajā grupā. Pirmā lieta, kā to tajā laikā Amerikā izdarīt, bija sākt klausīties Merilinu Mensonu. Es nopirku viņa disku. Tas bija pirmais solis. Tajos apstākļos pat nepieminēt Sātana vārdu bija kaut kas neiedomājams, tāpēc sāku interesēties par Sātana baznīcu un lasīju Sātana Bībeli. Visu laiku bija ideja nodarboties ar literatūru, un radās doma, kāpēc gan nesākt ar to, ka iztulkot labu grāmatu. Jocīgi, pirmās nodaļas ir tulkotas piecpadsmit gadu vecumā, savukārt pēdējās - divdesmit piecu, jo pa vidu tas viss apnika, un gāja ļoti lēni. Man pašam tā grāmata drukātā formā nekad nav bijusi. Viss ir nācis no interneta, kačāts "torentos". Kad korektoram vajadzēja pārbaudīt tulkojumu, nācās meklēt, no kā grāmatu aizņemties. Grāmata iznāca tevis veidotajā izdevniecībā Severīns, nevis tava laba drauga Reiņa Tukiša Satori, kur iznāca tavs pirmais stāstu krājums Nopietnie nolūki un kur sākotnēji bija domāts izdot arī Sātana Bībeli. Savu pirmo grāmatu izdevu izdevniecībā Satori, tāpēc bija skaidrs, kā tas mehānisms darbojas. Sātana Bībele bija laba lieta, ar ko aizsākt savas izdevniecības darbību. Izdevniecības nosaukums Severīns ņemts no Leopolda fon Zahera Mazoha darba Venēra kažokādās. Vai tas simbolizē to, kādas grāmatas plāno izdot nākotnē? Vairāk par izdevniecības izvēlēto kursu noteikti pasaka izdevniecības logotips (Suns ar sadomazohistu iecienīto masku galvā un sarkanu mutes sprūdu purniņā. - Red. piez.). Tā šobrīd Latvijā ir samērā brīva niša, kuru vēlos apgūt - izdot to, ko it kā nedrīkst, bet kas cilvēkus ļoti interesē. Pagaidām neviens pašsaprotamu iemeslu dēļ ar to nenodarbojas. Nākamā grāmata, ko laidīsim klajā, ir Anālā seksa rokasgrāmata, kas Amerikā kļuvis par bestselleru. Domāju, ka arī Latvijā ļoti daudzus šī tēma interesē, jo "anālais sekss" ir meklētākie vārdi Google. Vai Latvijas vidēji aizspriedumainajam lasītājam grāmatnīcās nebūs neērti pirkt šīs grāmatas? Es domāju ieviest tādu pakalpojumu, ka grāmatas tiks pa pastu piegādātas diskrētās, slēgtās aploksnēs. Internetā latvietis ir pietiekami brīvs. Ja viņš var ierakstīt vārdu savienojums "anālais sekss", viņš spēs grāmatas pasūtīt Severīna mājas lapā. Mēs, iespējams, piedāvāsim aploksnēm likt virsū uzlīmi, ka tiek sūtīts, piemēram, kāds Dekarta vai Kanta darbs. Decembra sākumā iznāks tava otrā grāmata Paradīze atnāks ārieša izskatā. Par ko tā būs, jo nosaukums ir pietiekami ieintriģējošs? Es negribu daudz par to runāt pirms grāmatas iznākšanas. Ir pastāvīgie tabu, kas vijas cauri visai Rietumu civilizācijas attīstībai. Piemēram, incests, kas bijis tabu senajā Romā, viduslaiku Francijā un arī mūsdienās. Katrā paaudzē ir savi tabu, kas aiziet pagājībā līdz ar paaudzes izzušanu. Viens no manas paaudzes spēcīgākajiem tabu ir antisemītisms, viss, kas saistās ar holokaustu un ebrejiem. Otrs ir pedofilija. Nepaies ne simts gadi, un maniem bērnu bērniem šīs lietas liksies tikpat smieklīgi, kā mums kritizēt katoļu baznīcu vai kādu vietu svētajos rakstos, bet man šobrīd ir interesanti šos savas paaudzes tabu pētīt no visām pusēm. To mākslinieki ir darījuši visos gadsmitos - uzdevuši jautājumu, kāpēc kāda konkrēta lieta kļuvusi par tabu. Manas tēmas ir holokausts un pedofilija. Nosaukums liecina, ka tavā grāmatā runāts par pirmo tabu - holokaustu. Vai rakstīts arī par pedofiliju? Jā, arī šī tēma ir nedaudz apskatīta. Grāmatas galvenais varonis ir vienpadsmit gadu vecs puika. Tas ir stāsts par pieaugšanu Otrā pasaules kara laikā, ciematā, kas ierauts konfliktā starp Krieviju un Vāciju. Notikumi aplūkoti no 11 gadus vecā zēna skatupunkta, un tas ir tas laiks, kad cilvēks pamazām kļūst seksuāls. Vai tabu tēmu aizskaršana nav pārāk provocējoša? Vai mākslinieki to bieži vien nedara tikai tāpēc, lai uzkurinātu cilvēkus, izaicinātu viņus, liktu vārīties? Māksla pēc savas būtības ir provocējoša. Man tas ir veids, kā es varu saprast pasauli, kurā dzīvoju. Lai atrastu atbildes uz kodola jautājumiem, ir jāgriežas pie aksiomām, uz kurām pasaule balstīta. Mūsu kultūrā visu laiku aksioma bijusi baznīca, kas tagad dekonstruēta. Tagad vietā nākusi liberālisma aksioma, un es vēršos pie tās. Viens no liberālisma aksiomas stūrakmeņiem ir holokausts, un es mēģinu saprast, kāpēc tas ir tik slikti. Daudzi saka, ka Eliss Kūpers un Merilins Mensons, kas ir mani mīļākie izpildītāji, nodarbojas ar prastu provokāciju. Tā nav, jo rokmūzika vienmēr bijusi protesta forma. Noprotams, ka Severīns izdos visnotaļ interesantu grāmatu izlasi. Ko tu pats lasi? Esmu ļoti konservatīvs un lasu standarta vērtības. Man patīk Remarks, Hemingvejs, Kafka, Tolstojs, ļoti patīk visādi trilleri, tā saucamās lubenes, piemēram, Stīvena Kinga darbi. Tas ir tāpat kā ar filmām - var skatīties labu kino, bet ik pa brīdim gribas noskatīties kaut ko trašīgu. Ja man vajadzētu uzņemt filmu, es labprāt uzņemtu [itāļu režisora Pjēra Paolo] Pazolīni stila filmas, bet es to nevarētu, tāpēc uzņemtu trašu. Ir skaidrs, ka mūsu kultūra ir savā norieta periodā un nav nozīmes radīt ko vērtīgu, tāpēc daudz labāk ir pievērsties tās perversajai pusei. Cik tev pašam sātanisms un tā idejas ir tuvas? Piemēram, viens no Sātana Bībeles baušļiem pauž ideju, ka, ja kāds iesit tev pa vienu vaigu, sašķaidi viņam otru, salauz viņa žokļus un ribas. Godīgi sakot, esmu kristietis, bet tas, ko pauž Sātana Bībele, ir tās pašas patērētāju sabiedrības vērtības - konkurences un izsišanās kults, kas valda un ko mēs pieņemam kā normālu. Man pret Sātana Bībeli nav lielāku iebildumu kā pret sabiedrību, kur esmu piedzimis, izaudzis un eksistēju. Tās dzeltenās pašiedvesmas grāmatas grāmatnīcu plauktos ļoti precīzi pauž to pašu tehniku un stratēģiju, ko Lavejs savā grāmatā dēvē par maģiju. Ar ko tu skaidro cilvēku nerimstošo interesi par Sātanu un sātanismu? Tas asociējas ar kaut ko tumšu un neizdibināmu. Piemēram, visus šausmīgi fascinē bērnu slepkavas, jo tas ir kaut kas tik briesmīgs un valdzinošs vienlaikus. Sātanisms vienmēr piedāvā varu, iespēju tikt pie varas un kontrolēt apstākļus. Tas valdzina tos, kas praktizē sātanismu. Tā puse, kas šausminās - jā, cilvēkiem patīk viss, kas ir šausmīgi. Nevajag aizmirst, ka mūsu kultūrā viena no populārākajām masu izklaidēm bija iešana uz galvaspilsētas laukumu skatīties publiskās eksekūcijas. Tas fascinē un sniedz pašapmierinājumu - es neesmu tik slikts, esmu labs, salīdzinot ar viņiem, neraugoties uz to, ka man arī ir kaut kādi trūkumi! Bet vai sātanisms nav kļuvis par popkultūras preci? Tas ir normāli. Pats sātanisms propagandē, ka vajag pēc iespējas vairāk pelnīt. Mūsdienu patērētāju sabiedrībā par preci pārvērš visu, pēc kā ir pieprasījums. Vienīgais, ko nevar pārvērst, ir nelegālas lietas. Pedofilija ir viena no ejošākajām precēm, bet tu, protams, nevari internetā iegādāties pedofilu apģērbu vai instrukcijas, kā kļūt par pedofilu.

19. novembris 2008 11:45 printout.tex Drukāt Nosūtīt draugam Nosūtīt draugam note2editor.alt Ziņot redaktoram Komentāri Komentāri (29) Izdevniecība "Severīns" laidusi klajā vienu no sensacionālākajām grāmatām 20.gadsimtā - Antona Šandora Laveja "Sātana Bībeli". Grāmatu tulkojis Nils Sakss. Kopš "Sātana Bībeles" nākšanas klajā 1969. gadā grāmata tulkota vairāk kā 20 valodās un vairakkārt ierindota starptautisku bestselleru sarakstā. "Sātana Bībeles" autors Antons Šandors Lavejs, dēvēts par "Melno pāvestu", ir Amerikā oficiāli reģistrētas reliģiskas organizācijas "Sātana baznīca" dibinātājs, popkultūras ikona, kas būtiski ietekmējis vairākus mūzikas un kino novirzienus. "Sātana baznīcas" biedru rindās ir vairākas pasaules slavenības, tostarp rokmūziķis Merilins Mensons. Šī grāmata ļaus latviešu lasītājam uzzināt, kas ir sātanisms, lūkojoties tā pirmavotā. Atliek vien pāršķirstīt "Sātana Bībeles" lappuses, lai uzzinātu, ka aizliegums darīt pāri dzīvniekiem ir viens no tajā paustajiem pamatlikumiem - tāpat kā kategorisks aizliegums sagādāt ciešanas bērniem vai bez iemesla uzbrukt līdzcilvēkiem. Grāmatas tulkotājs Nils Sakss 2008. gada sākumā laida klajā savu debijas stāstu krājumu "Nopietnie nolūki", kas izpelnījies gan uzslavas, gan nopēlumus un ir nominēts laikraksta "Diena" Gada balvai kultūrā 2008.gadā. Grāmatas izdevējs - izdevniecība "Severīns" - ir Nila Saksa privāts projekts, kura ietvaros paredzēts publicēt literatūru galvenokārt par seksu, okultismu un citām Latvijas sabiedrībā nereti par tabu uzskatītām, tomēr aktuālām tēmām. Tāpat arī izdevniecībā "¼ Satori" top Nila Saksa otrā prozas grāmata ar nosaukumu "Paradīze atnāks ārieša izskatā", kas dienas gaismu sola ieraudzīt jau pavisam drīz - 2008. gada decembra sākumā. "Sātana Bībeli" papildina Nila Saksa priekšvārds, kas paskaidro "Sātana baznīcas" tapšanu un pamatnostādnes. Grāmata pieejama lielākajās Latvijas grāmatnīcās. www.DELFI.lv

"Nu ņemas kā divi greizsirdīgi geji..." == Greizsirdīgs ir tikai Dmiters... :)

Nu ņemas kā divi greizsirdīgi geji...

"Vai cilvēks, kas atļāvies gandrīz pusi savas dzīves tulkot sātana rakstus, var sevi dēvēt par «katoli»? " Un kā ar tiem, kas tulkojuši Korānu? Vai tie var sevi dēvēt par kristiešiem? Vai tie, kas tulkojuši Talmudu, drīkst sevi dēvēt par kristiešiem? Vai tie, kas nebija komunisti, bet tulkoja Ļeņina un Staļina darbus, drīkst sevi dēvēt par antikomunistiem? Es reiz pirms daudziem gadiem lasīju pr vienu komunistu, kuram mājās glabājās Bībele. Uz jautājumu, vai viņš to lasa, komunists esot atbildējis, ka, ja gribot cīnīties pret reliģiju, tad tā vispirms esot jāiepazīst. Tā, lūk. Saistīt kādas grāmatas tulkošanu ar tās autora politisko vai reliģisko pārliecību, ir vienkārši absurds. Bet no Kaspara jau citu neko, kā absurdas domas, nevar sagaidīt.

Tas jaunais literāts (bijušais laikraksta "Diena" žurnālists, tāpēc diez vai ir iespējams gaidīt objektīvu viņa vērtējumu šajā laikrakstā) ir sacerējis virkni stāstu, kas ir murgaini un, izskatās, ka liecina par seksuālas dabas problēmām. Kas tie viņam par ekspertiem, kas snieguši vērtējumu, ja tiesa vēl nav bijusi? Tiesa taču nosaka ekspertīzi.

jeb: Abi nelabi!

Dimiters prāta spējas pārliecina, ka nav cita veida nodrošināt sev iztiku, kā zagšana.

"Kādas tēzes? Luteram tur laikam bija kaut kādas tēzes, ko viņš tur esot naglojis pie baznīcas durvīm." === Iesaku pamēģināt pamācīties kaut kādos bakalauros, vismaz ar "tēzēm" viss būs skaidrs...

"no baznīcas mūsdienās ir tik pat liela jēga, kā teātrim, auditorija pārsvarā tā tā pati!" === Savādāk. Kamēr nebija teātra, tad baznīca pildīja arī teātra (TV, i-net, radio, etc.) funkcijas. Galvenā, protams, ir "kopienas" saturēšanas funkcija, bet tai arī ir jēga tikai galīgos laukos - šābrīža kopienas rodas savādāk un kopā turas balstoties uz ļoti dažādām kopīgām vērtībām, savukārt, reanimētās "klasisko konfesiju" draudzes pamatā ir tikai svešu cilvēku kopas.

"Tas, ka XXI gs. Eiropas Savienības valstī priekšvēlēšanu cīņā iznirst kaut kādi apvainojumi burvestībās un maģijās, nevis ekonomiski vai politiski jautājumi, vien liecina, ka šajā valstī ir kaut kas kājām gaisā" === :) LOL. "Laba Latvija" droši vien ir politekonomiska koncepcija.