No 1.jūlija plāno ieviest nulles deklarāciju

Rieta 24.01.2011 00:13 . Un tagad, Klemetij, visu to pashu pasakiet vienaa saliktaa paplashinataa teikumaa -------------------------------------------------- -------- Tu zini, vienā teikumā: Tauta ir padarīta par vergiem, kalpiem, aitām un kampēju peļņas avotu.

Klementij, beidz tērēt laiku ar šādiem nesakarīgiem gariem traktātiem, un ej godīgi pastrādā, lai vari samaksāt īri!

Man pofig, ja man visu atņems, atdošu arī savu ķermeni. Dzīvot tāpat ar likumu nepiespiedīsiet.

No valsts nozagto naudu "kungi" glabā ofšoros. Varbūt kāds domā, ka šīs summas tiks norādītas deklarācijās? Protams, ka nē.

FM atkal savā zirgā ar paziņojumiem ,,NU TIK BŪS"!!!!Nu nebūs,jo kamēr jaunie deputāši un viņu ielikteņi uzkrās kapitālu no dziļās ,,saimniekošanas" un padomēs sēdēšanas paies laiks un nu šie gribēs deklarēties.LIKA DRUSKU NEŠĶĪSTAIS PAGAIDĪT.

Zinot cik plasi noziedznieki ir iefiltrejusies valsts strukturas (man pasam bija gadijums kad noziedznieki uzzinaja 30 minusu laika pec manas masinas numura zimes manu adresi) man ir jautajums ja kads deklares ka vinam majas ir vertslietas nauda utt cik ilga laika pie vina atnaks zeni plikiem pauriem adas jacinas?

Un tagad, Klemetij, visu to pashu pasakiet vienaa saliktaa paplashinataa teikumaa

Denacionalizēto māju īrnieki kulaku lomā? jeb Kā aita var vienoties ar vilku? Šoreiz galvenokārt par denacionalizēto māju īrnieku problēmām, kas ir maksa par sveša īpašuma nodokli, kas vērtējams kā „kulaku” nodoklis. Lai cik dīvaini liktos salīdzinājums ar kulaku nodokli, kas toreiz (okupācijas režīma represiju laikā) bija noteikts, lai viņus morāli un materiāli iznīcinātu, bet vērojot procesus sabiedrībā tagad (pēc neatkarības atgūšanas) un analizējot šāda veida piespiedu – represīvo likumdošanu attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, bet šajā gadījumā - īrniekiem un denacionalizācijas perversijām, var saskatīt pat sazvērestības teoriju , ka tagad notiek tāda kā atriebība attiecībā uz periodu, kas notika saistībā ar represijām pret tautas daļu toreiz kā no likumdevēja puses, tā no namsaimnieku puses. Teikto pierāda arī tautā plaši slavinātās bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas paustais laikrakstā „Rīgas Balss” 2004.gada 24.maija intervijā „Septiņas aktualitātes kopā ar Prezidenti”. Prezidente, mūsuprāt, izrāda cinisku attieksmi pret īrniekiem kā personām, kuras it kā vainīgas, ka dzīvoja padomju režīma laikā Latvijā un viņas izpratnē, citēju: „īrnieki ir baudījuši priekšrocības visus padomju gadus, nemaksājot īri likumīgajiem īpašniekiem...” Par to tagad viņiem tiek atmaksāts ar spīdzināšanu, ar kulaku nodokļiem? Savulaik, 2004.gada 5.jūnijā „Neatkarīgajā” autore Līga Švorina rakstā „Likums, kas krāsojas asins krāsā” arī norādīja, ka denacionalizācijas likums pieņemts namīpašnieku interesēs un cik milzīgs ir to iedzīvotāju skaits, kuri tika novesti līdz izmisumam un pašnāvībai utt. Nav izslēgts, ka likumdevējam tika iesniegtas likumdošanas iniciatīvas kā pabalstīt labākos, vienlīdzīgākos cilvēkus, kuri it kā cieta „toreiz”, dodoties bēgļu gaitās uz Rietumiem, tādēļ likumdevēji pieņem pret padomju režīma laikā privātmājās dzīvojošiem denacionalizēto māju īrniekiem, kā arī pret daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, es teiktu, vilku likumus, it kā netieši, lai pazemotu šos cilvēkus. Tāds likums bija speciālā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk – likuma) Pārejas noteikumu grozījumu formā, kuros noteica denacionalizēto māju īrnieku diskrimināciju, lasi: Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, īres maksas apmēru nosaka, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, laika posmā līdz 2007.gada 31.decembrim īres maksa par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:1) 2002.gadā - par 0,24 latiem;2) 2003.gadā - par 0,36 latiem;3) 2004.gadā - par 0,48 latiem;4) 2005.gadā - par 0,60 latiem;5) 2006.gadā - par 0,72 latiem;6) 2007.gadā - par 0,84 latiem." Redziet, kādu taisnīguma šedevru izstrādāja un pieņēma likumdevējs, sašķēla īrniekus (un dzīvokļu īpašniekus), kas maksā īri Ls 0.148 un sliktajos, kulakos, kuriem pakāpeniski īres maksa auga augumā. Un ko vēl īpašnieku labā izdarīja likumdevēji? Izdeva likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā“, to ciniski apzīmējot par palīdzību īrniekiem, kas bija, maigi izsakoties, izcils valsts un pašvaldības līdzekļu izsaimniekošanas fakts mājīpašnieku labā. Savulaik īrnieki piketu rezolūcijās un petīcijās šo „palīdzību” gan nosauca par valsts un/vai pašvaldības līdzekļu izlaupīšanas likumu, kur ar vienu likumu no denacionalizēto māju īrniekiem ļāva vienpusēji pieprasīt paaugstinātu īres maksu, bet no otras puses - izdeva likumu un ļāva pašvaldībām sniegt it kā palīdzību īrniekiem, kaut gan šī „palīdzība” bija mājīpašnieku apetītes pabalstīšanai, pie atsevišķiem noteikumiem kompensējot īres maksu pat līdz 2 latiem par 1m2 vai izmaksājot kompensāciju it kā īrniekiem 10 000 latu apmērā, plus 300 par katru ģimenes locekli, proti, ja īrnieks atstāj īpašnieka dzīvokli un pāriet dzīvot pie cita īpašnieka, bet noslēdz jaunu īres līgumu, maksājot īri 2 lati par m2. šādu summu Rīgas dome maksāja arī gadījumos, ja īrnieks atbrīvo īpašnieka mājā dzīvokli un pērk citu, tad minēto summu kā pirmo iemaksu dome maksāja bankai, ar ko plaši stimulēja īpašuma burbuli un kredītu bumu un sacēla nepanesamas dzīvokļu cenas. Īrnieki netieši vai ar viltus palīdzību tika ierauti kredītu verdzībā, ko vēl jutīs daudzus gadus vai gadu desmitus. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumi daļēji aizskāra arī namīpašnieku intereses. Piemēram, ja īpašnieks vēlējās slēgt jaunu īres līgumu ar īrnieku par citu, daudz augstāku īres maksu, likumdevējs to ierobežoja. Tas it kā arī taisnīgi, piemēram, kā stāstīja Vācijas īrnieku biedrības vadītājs, Berlīnē neviens dzīvokļa īpašnieks nevarot celt īres maksu lielāku, kā vidējā pilsētā, bet ddenacionalizēja tikai atsevišakas ekskluzīvas, pārējās majas atstājot kā pašvaldības īres dzīvokļus. Rīgā tā saucamajās pašvaldību mājās un līdz 2002.gadam arī privātmājās, dzīvokļu īrniekiem un dzīvokļu īpašniekiem īres maksa vai apsaimniekošanas maksa bija noteikta Ls 0,148 m2 , bet labiekārtotajās mājās ar siltummezgla uzstādīšanu - Ls 0,025 un tā pastāvēja aptuveni līdz 2007.-2008. gadam, kad to pacēla līdz Ls 0, 30 – 0,50. Satversmes tiesa (ST) 2006.gada 8.martā šī likuma Pārejas noteikumus atzina par pretlikumīgiem, neatbilstošiem Satversmei. Īrniekiem, kuri nepārslēdza ar namu pārvaldēm noslēgtos īres līgumus, īres maksa tika „iesaldēta” uz Ls 0,72 par m2, jo pēc Pārejas noteikumu atcelšanas atjaunojās spēkā likuma 8.un 13.pants un ar namu pārvaldēm noslēgtie īres līgumi, jo likumdevējs nav grozījis normas, ar kuru noteiktu citu īres maksas lielumu. Savukārt, īpašniekiem atvērās iespējas jaunajos īres līgumos noteikt īres maksu pēc pašu ieskatiem. Protams, „iesaldētās” īres maksas mājīpašnieki, kaut gan īres maksas lielumu ST neregulē un nenoteic, atsaucoties uz tās spriedumu, nepamatoti vēršas tiesā pret veco īres līgumu īrniekiem un lūdz tiesu apiet minētā speciālā likuma pantu nosacījumus un noteikt daudzreiz augstāku īres maksu, ar ko prasa nostāties augstāk par likumdevēju, ignorējot arī CL 1587.pantu. Likumdevējs, kā izrādās, neguļ un dodas citos „medījumos”, kā aplikt proletariātu – īrniekus ar jaunu nodokli un iniciatīva pieņemas likuma spēkā. Tā, piemēram, 2010.gada grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri 111. pants nosaka, ka Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes ...”.(26.07.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.) Arī šis likuma pants ir veidots pēc analoģiska „kulaku” vai vilku nodokļa rokraksta, kā minētie likuma „Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumi un kā likumā par zemes piespiedu nomu un piespiedu nomas maksu. Likumdevējs šajos likumos it kā tēvišķīgi labvēlīgs, ļauj aitai un vilkam vienoties. Vai likumdevējs nezina, nesaprot, ka vilks ar aitu nekad nevienosies, tomēr likumā turpat nekaunīgi nosaka, ka, ja nevar vienoties, aita vilkam maksā paaugstinātu maksu un viņa īpašuma nodokļus. Likumdevēja negodprātīga ieinteresētība acīmredzama. Pirmkārt, īrniekam ar likumu uzspiež maksāt sveša īpašuma nodokli. Otrkārt, negodīgi ar likumu to nosaka kā papildus maksu. Ja īrniekam ir noslēgts īres līgums un īres maksa pēc vienošanās noteikta vai ar Pārejas noteikumiem tiek turpināta maksāt Ls 0,72, kur šī vai cita īres maksa jau pārsniedz 2-5 reizes visas saprātīgās īres maksas normas, ko nosaka īrniekiem vai dzīvokļu īpašniekiem Rīgā līdz 0.50, proti, likumdevējs, neatceļot īres līgumu darbību, pārkāpj likuma 8.panta nosacījumus, ignorē īres līgumu, kas noslēgts likumā noteiktā kārtībā un atbilst arī CL 1587.pantam un nosaka papildus 11.1 pantā minēto „kulaku” nodokli. Redzam, ka atkal likumdevējs darbojas īpašnieku labā, vienpusējā kārtā uzspiež papildus maksu pie jebkuriem īres maksas līmeņiem un bez nosacījuma par īpašuma apgrūtinājumiem, liedz īrniekiem tiesības uz taisnīgu tiesu, jo šajā gadījumā tiesai nav cita varianta kaut ko grozīt pret likumu. Likums strikti nosaka tikai tā un ne citādi: maksāt papildus nodokli, neatkarīgi no tā, cik augsta jau noteikta īres maksa utt. Maksāt īpašuma nodokli gadījumā, ka īrniekam nav šāda nekustamā īpašuma, tas ir kaut kāds juridisks absurds, kas izpaužas no iepriekš teiktā un daudziem citiem aspektiem. Piemēram, šodien īrnieks nomaksā gada nodokli par svešu īpašumu, nākamā dienā īrē citu dzīvokli un atkal būs spiests maksāt jaunu gada īpašuma nodokli par nākamo īpašumu. Nav šaubu, ka visi šie minētie likumi neatbilst nekādiem tiesiskuma principiem, neatbilst Satversmei. Minētie likumi, kā jau ievērojām, izdoti subjektīvisma garā ar otras puses, ar īrnieku pakļaušanu patvaļīgi pieņemtiem (izvēlētiem) kritērijiem, atsevišķu pašu likumdevēju personiskās interesēs, ar pilnu juridiskās loģikas prasību ignorēšanu, jo ir zināms, ka deputāti, ministri, augstākie ierēdņi, partiju sponsori ir galvenie zemju īpašnieki, tātad, viņi izdod likumus savtīgu interešu vadīti. Tā ir viena no juridiskā regulējuma netaisnīguma pusēm. Apskatīsim arī citu šī likuma ļaunuma sakni - zemes īpašnieku viltības, kas izpaužas ar „aplokšņu” ienākumu attiecībām, kad zemi lieto vieni vai tā jau apbūvēta, aizņemta citiem mērķiem, par to iekasē nomas maksu, bet likumdevējs bezierunu kārtībā par pienākumu īrniekiem uzliek maksāt sveša īpašuma nodokli.. Pagaidām, kamēr nav apstrīdēts likums, īrniekam nav citas izvēles, kā tikai maksāt papildus īpašuma nodokli un/vai nomas maksu īpašnieka vietā un viņa labā. Uz sūdzībām valsts amatpersonas nopūlas sarakstīt savus birokrātiskos skaidrojumus un likumu interpretācijas uz 5 vai vairāk lapām, bet uz uzdotiem jautājumiem neatbild, kas vēl vairāk cilvēku ieved izmisumā. Lasot ļoti daudzas atbildes, nav izdevies saskarties ar kaut cik pieņemamu atbildi. Vismaz īrniekiem būtu jāsaprot un jāprotestē par to, lai šis nodoklis netiktu aprēķināts patvaļīgi, neradītu šaubas par tā apmēru. Kā jau ir pamanīts, māju īpašnieki vai apsaimniekotāji ar šī likuma priekšrocībām neaprobežojas. Ir konstatēti vairāki atsevišķi gadījumi, ka dzīvokļu izīrētāji, īpašnieki ar šo normu izmanto viltīgi un grib iekasēt summas par pakalpojumiem, kurus īrnieks nesaņem vai nosakot neatbilstošu samaksu citu iemeslu dēļ. Dzīvokļa izīrētājs divistabu dzīvokļa īrniekam atsūta papildus maksas līguma projektu vai cits vienkārši kvīti par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par kārtējo mēnesī ap desmit latu apmērā vai lielāku, kas, īrniekuprāt, varētu būt gada nodoklis. Jau ir pamats uzskatīt, ka gada nodokli izīrētājs nodomājis iekasēt katru mēnesi vai ar atpakaļejošu datumu. Nereti šī nodokļa maksā tiek iekļautas tādas īpašuma sastāvdaļas, telpas vai zeme, kas neattiecas uz īrniekiem, kuras īrniekiem lietot nav piešķirtas tiesības un tādas īpašuma daļas, kuras īrnieki neizmanto vai kuras iznomātas citiem nomniekiem par atsevišķu samaksu. Piemēram, īpašnieks iznomā pagalmu automašīnu stāvvietām (tiešs CL 2134 pārkāpums), par ko iekasē nomas maksu, kaut pagalms ir dzīvokļa īres tiesību sastāvdaļa un nododams īrnieku koplietošanā. Īrniekam par automašīnas novietošanu pagalmā nelikumīgi pieprasa papildus maksu. Šeit būtu jāpajautā, vai šajos gadījumos iznomātāji maksā ienākuma nodokli? Diez vai. No teiktā redzam, ka par vienu un to pašu zemi tās īpašnieks (apsaimniekotājs), varētu būt, iekasē nomas maksu, no nomnieka arī īpašuma nodokli un par to pašu pieprasa maksāt īpašuma un /vai nomas maksu arī no dzīvokļa īrniekiem. No teiktā izriet, ka izīrētāja maksājuma piedāvājums, kā rāda daži piemēri, ir juridiski nekorekts, ir pavisam tumšs un nesaprotams (CL 1506.p., 1509.p.), satur viltus elementus (CL 1459.p.). Šajā sakarā un lai novērstu šaubas un viltojumus, atrodam, ka no izīrētāja, kā to (apsaimniekotāja) uzskata biedrība „Ausma”, būtu jāpieprasa pamatojums un pierādījumi par īpašumu neatkarīgi no tā vai tas ir privātīpašnieks, valsts vai pašvaldība. Īrniekam pie īpašuma nodokļa aprēķina būtu jāpieprasa izsniegt: - attiecīgas sertificētas iestādes aprēķinu, kādus maksājumus sastāda pašlaik maksājamā īres maksa, jo maksu par īpašuma nodokli nav tiesiski automātiski pieskaitīt kā papildus maksu pie jau esošās īres maksas. Īres maksa Ls 0.72, bet daudzos gadījumos tā jau noteikta 2 lati vai vairāk, ko patreiz maksā īrnieki, ir ievērojami augstāka par apsaimniekošanas maksu, kādu Rīgā nosaka citi apsaimniekotāji. Īres maksa, kura pretrunā ar Satversmi tika uzspiesta denacionalizēto māju īrniekiem ar Pārejas noteikumiem un īrnieki denacionalizētājās mājās to maksāja jau tāpat 4,8 reizes augstāku par to, kura bija noteikta (Ls 0,148) atbilstoši Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada 5.decembra lēmumam nr.349 „Par dzīvokļu īres maksas noteikšanas kārtību”; - izziņu par kopējā īpašuma nodokļa apmēru un kopējo (atsevišķi zemes un dzīvokļu) kadastrālo vērtību, ja īpašuma nodoklī iekļauj abas pozīcijas; - ziņas par mājas un zemes sastāvu mēra vienībās (m2); atsevišķi norādot, no kāda īpašuma sastāva tiek aprēķināts īpašuma nodokli atsevišķam dzīvoklim; - ziņas par dzīvokļu skaitu un nomnieku skaitu un aizņemto telpu un zemju apjomu; - Izziņu par dzīvokļa un zemes daļas, par kuru aprēķina īpašuma nodokli, kadastrālo vērtību; - ziņas par maksājamā nodokļa periodu, ka tas ir gada nodoklis, kas sadalīts maksai pa mēnešiem, kvartāliem vai tml. un cik lielu procentu no kadastrālās vērtības noteikta maksa; - ziņas par iznomātām telpām mājā un pagalmā citām, trešām personām ( autostāvvietām pagalmā, veikaliem, birojiem un viņu izmantotām platībām); - izziņu no Zemesgrāmatas, ka dzīvoklis, konkrētā zeme un /vai dzīvoklis pieder tieši īpašuma nodokļa pieprasītājam un nav pārdots citai personai, kura var uzsākt procedūru pieprasīt maksājumu atkārtoti. - ziņas par to, ka privātmājas īpašnieks nekustamā īpašuma nodokli ir samaksājis, tas ir, ka neapstrīd to utt.; Tāpat, izīrētāji (apsaimniekotāji) nekorekti pieprasa papildus nodokli maksāt priekšlaicīgi - no 1.oktobra, kaut gan likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" grozījumu Pārejas noteikumos norādīts, ka dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti pirms 2010.gada 1.septembra, savstarpēji vienojoties, grozāmi līdz 30. novembrim (16.pants), bet maksājumi tiek noteikti no 2010.gada 1.decembra. Šajā gadījumā nav nozīmes vai tiek slēgts papildus līgums, kurā izklāstītas iepriekš minētās pozīcijas vai maksa tiek aprēķināta un apmaksāta bez papildus līguma. Denacionalizēto māju īrniekiem jāatturas no esošā līguma grozījumiem, kaut likumdevējs to ciniski nosaka, jo ar to var zaudēt denacionalizētā īrnieka statusu, kas noteikts ar speciālā likuma „Par dzīvojamo telpu īri ”8.pantu. Informēju, ka likumu pretrunu gadījumā ir piemērojama speciālā likuma norma, minētai 8.pants. Gadījumos, ja īpašnieki cenšas izmantot likumu vai tiesas spriedumu ar atpakaļejošu datumu, ja tas nav noteikts likumā, ir jāzina nosacījumi, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un nav tiesiski prasīt īpašuma nodokļa nomaksu par laiku, pirms tika izdots un stājās spēkā jaunais likums. Šo māju īrniekiem vienlaicīgi ir jāzina arī tas, ka privātmāju īpašnieki (izīrētāji vai apsaimniekotāji) pilnīgi prettiesiski, viltīgi un negodīgi, bet it kā balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem un likuma 11.panta nosacījumiem ( tehniskā uzturēšana), sastāda viltīgu tāmi par mājas vērtības atjaunošanas izdevumiem un to iekļauj kā mājas uzturēšanas izdevumos. Šo maksu tieši īrniekam vai tiesā pieprasa iekļaut īres maksā kā no mājas līdzīpašniekiem, kas nav īrnieka pienākums. Ministru kabineta attiecīgie noteikumi, mūsuprāt, arī ar negodīgu nolūku, nesniedz saprotamu un skaidru atbildi, kas iekļauts tehniskās uzturēšanas jēdzienā, nenodala pozīcijas, kas attiecas uz īrnieku un kas uz īpašnieku, lai izslēgtu spekulācijas ar īres maksas paaugstināšanu, ko nereti pat tiesas, apejot likuma 8.un 13.pantu un CL 2134., 2135.panta nosacījumus, īrniekam uzliek pienākumu maksāt izdevumus par mājas vērtības atjaunošanas izdevumiem, paaugstinot īres maksu. Likumu ir jātulko pareizi, jo ir gana saprotams, ar ko atšķiras „tehniskā uzturēšana” no mājas vērtības atjaunošanas, ieguldījumi māja konstrukciju atjaunošanai, ka logu, jumta durvju un citu konstrukciju maiņu. Tehniskā uzturēšana viennozīmīgi, nozīmē mājas kosmētisko remontu.(sk. likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantu). Savukārt, šajās mājās bieži vien ir apšaubāms arī īres maksas apmērs, sevišķi, ja māja nolaista un netiek nodrošināts pienācīgs pakalpojumu klāsts. Bet kā māju īpašnieki (apsaimniekotāji) aprēķina šiem atstumtajiem no dzīvokļu privatizācijas īrniekiem komunālos pakalpojumus, var ieraudzīt ne vienu vien faktu, ka īrnieki ir novesti dzimtcilvēka statusā, kuriem uzliek apmaksāt pakalpojumus par siltumu, ūdeni, kurus apmaksāt ir citu personu pienākums vai iekļauj maksā tēriņus par neizīrētiem dzīvokļiem. Šajos gadījumos īrnieki parasti ir beztiesiski, viņus pienācīgi neaizstāv ne viena no valsts pārvaldes institūcijām. Ņemot vērā iepriekš teikto, kad nav izsniegti minētie dokumenti par aplikšanu ar papildus maksu par svešo nekustamo īpašumu, kas pierādītu maksājuma aprēķinu pareizību, kā arī par īres maksas noteikšanu un nav attiecīgas kompetentas iestādes maksājuma aprēķina, kas ietilpst īres maksā, nav apliecināta zemesgrāmatas izraksta, kas ir šī dzīvokļa īpašnieks, papildus nodokļa maksas pieprasīšana ir vairāk kā apšaubāma. Klementijs Rancāns, Denacionalizēto māju īrnieku biedrības „Ausma” valdes loceklis

Nešaubies -uzzinās! Cik dati ir viegli piejami ,to labi zinām. Piemēram -protams ,ka bija intresanti palasīt ,ko pircis kāds Ventspils oligarhs, bet viņam ta vismaz ir apsardze un šaujamais.

Tagad visa Latvija bailēs drebēs, lai tikai šos datus neuzzin bandīti.

Istie "uzkrājēji" jau sen visu kaut kā legalizejuši . Tagad būs datu bāze ,lai varētu aplaupīt trūcīgākos. Es gribētu redzēt tos aptaurētos vientiešus ,kuri šai sistēmai deklarēs vērtslietas ,kolekcijas ,mantotas un iegādātas vērtīgas lietas un visu citu ,kas ir mājās.. Un kādas tiesības Valstij to pieprasīt no vienkāršajiem ļaudīm pie tik briesmīgās noziedzības??!!

Tas jau nebūs priekš biezajiem, bet pusnabaga cilvēciņiem, lai piedraudētu atņemt pēdējo:(

Loti labi! Tikai baidos, ka Lembergs un vina kabatas partija to nobremzes.

Beidzot Jaunais laiks ir turējis vārdu. Ja vēl atbildīgo par tautas genocīdu Reiniku noņemtu un tiesātu, patiesība uzgavilētu.

Tātad 20 gadi bija pietiekams laiks lai visi ''vajadzīgie cilvēki'' sazagto noslēptu ārzonās?