No 2012.gada varētu ieviest jaunu augstskolu finansēšanas modeli

Nu ja jums tik ļoti patīk skandināt tās ārzemes, tad došu reālu piemēru - esmu izbaudījusi divu Eiropas universitāšu mācību stilu. Būtu ļoti daudz ko ieteikt Latvijas sistēmai, bet tajā pašā laikā - arī UK ir programmas, kurās nedēļas laikā ir kādas 4 nodarbības. Tā ir normāla parādība. Taču nejau tas nosaka mācību kvalitāti. 100% pretimnākšana no mācībspēka, 100% nodrošinājums ar materiāliem un tehnisko inventāru, līdz detaļai izstrādāta un 21. gadsimtam piemērota programma - tās ir lietas, ko savās augstskolās esmu atradusi un vērtēju kā noteicošās!

"Viņaprāt, būtu svarīgi analizēt arī augstskolas "produktu", piemēram, absolventu nodarbinātību un pētniecības kvalitāti, tās orientāciju uz inovācijām un ietekmi uz tautsaimniecību. Tomēr pagaidām neesot datu par augstskolu sasniegumiem šajos rādītājos." ES IR ŠOKĀ! Cik cilvēkstundas un naudas aiziet visādos bezjēdzīgos pētījumos, a šito neviens nepēta. Varbūt ķīļveidīgie savu enerģiju un naudiņu varētu novirzīt šādiem pētījumiem, nevis tuftai. Tā taču ir pamat lieta, pēc kā rietumos salīdzina universitātes.

Kopš mans bērns mācās augstskolā, esmu sapratusi, kā tā ir viena kārtīga naudas "slaukšanas" vieta. Mācības notiek 3x nedēļā, ar atrunu, ka jāstudē patstāvīgi, tad vissmaz varētu mācību laiku samazināt, lai tas cilvēks ātŗāk tiek patstāvīgajā dzīvē, bet nevis 4.5 gadus nejēdzīgi staipās - ne ta mācīties, ne ta strādāt. Mācības ārzemēs ir pienācīga alternatīva, jo tur labāk izprot laika un naudas atttiecības.

Ir vienreiz jāizbeidz māžoties ar tā saucamo bezmaksas izglītību. Visiem studentiem ir jāmaksā par izglītību. Šim nolūkam valstij ir visiem (!) jānodrošina studiju kredīts. Tiem, kuri strādā tur, kur valsts vēlas, lai viņi strādātu, valsts var pēc tam par katru nostrādāto gadu dzēst daļu kredīta, bet tā ir cita tēma. Savukārt īpašie talanti,bērni no īpašām sociālajām grupām un tamlīdzīgi, jāatbalsta ar fondu palīdzību, kuros dalībnieks var būt arī valsts.

kvalitāte ... studiju līmenis ... profesionalitāte ... mācību programma ... pētniecības kvalitāte ...orientācija uz inovācijām ... ietekme uz tautsaimniecību ... sakiet, kurš no tiem rodas reformas-reformas-reformas ... rezultātā ? Atbilde, šķiet IR ... pie tam pašu kārtējo-reizi-reformētāju tekstā : "... Tomēr pagaidām neesot datu par augstskolu sasniegumiem šajos rādītājos..." Pagaidām ... tas ir, pēdējos divos gadu desmitos ? Vai tais pašos, kas reformās vien ir pagājuši ?

Var strīdēties par kritērijiem un vēl nez ko, taču augstākās izglītības kvalitāte tiešām ir ārkārtīgi zema. To es saku no savas pieredzes. Esmu students "apzinīgajā vecumā", savu studiju programmu izvēlējos apzināti, pirms iestāšanās rūpīgi izpētīju gan mērķus, gan uzdevumus - un man bija viedoklis par to, ko es vēlos sasniegt, studējot attiecīgo programmu. taču tas viss ir tikai uz papīra. Reālajā dzīvē no definētajiem mērķiem un uzdevumiem ir 0!!!! Šobrīd ir 5.kurss, un es saprotu, ka būšu nopirkusi diplomu, pie tam dārgi. Nemetīšu akmeni visiem, bet konkrēti manai a-skolai problēmas sakne ir pati vadība, kas nespēj nodrošināt ne pietiekami kvalificētu mācībspēku, ne mācību procesa organizāciju. Rezultāts - sarūk studentu skaits, un sākas riņķa dancis, proti, nav naudas, nav kvalitātes.