Ministrijas pārstāve norādīja, ka sagatavotie grozījumi likumā Par valsts pensijām nepieciešami, lai “sekmētu valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī pilnveidotu atsevišķas tiesību normas”.
Likumprojekts paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu gan vīriešiem, gan sievietēm.
Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos, pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma. Šajā kategorijā ietilpst - piecu un vairāk bērnu vecāki, bērna invalīda vecāki, politiski represētie un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki. Arī šīm personām pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, sākot ar 2016. gadu, līdz 2021. gadā tas sasniegs 60 gadus.
Tāpat ar 2016. gadu paaugstinās arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, veicinot iedzīvotājus godīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzsvēra Labklājības ministrijas pārstāve.
Ministrija atgādina, ka ilgstošāks darba stāžs nodrošina lielāku vecuma pensijas apmēru.
Atbilstoši likuma grozījumiem cilvēkam uz laiku tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, ja tās saņēmējs, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu, skaidroja M.Kupče.
Patlaban bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaicīgi arī ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem kā, piemēram, izdienas un vecuma pensiju, slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu u.c.
Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.
Patlaban tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.