Afganistānā zeme nav kadastrēta. Līdz PSRS iebrukumam Afganistānā zemnieki no paaudzes uz paaudzi zemi mantoja kā lēni no valdnieka Kabulā. Afganistānā pamatā tātad nav militāra, bet gan lauksaimniecības organizācijas problēma un līdz ar to _NATO_ diez vai kas ir jāmācās no PSRS kļūdām. PSRS latviešu virsnieks var nezināt, kāda ekonomika Afganistānā bija līdz PSRS iebrukumam - pasaulē spēcīgākā eksporta valsts dabiski nogatavotām rozīnēm. Nav šaubu, arī šodien bioloģiskām rozīnēm būtu tirgus pasaulē. Modžahedu pusē darbojies latvietis var nezināt, kāpēc Afganistānā sāka audzēt un audzē magones, kuras līdz PSRS iebrukumam tur neaudzēja un tur neražoja narkotikas. «Cepuri nost,» man 2005.gadā Kabulā teica Afganistānas vicelauksaimniecības ministrs, «tiem rietumu magoņu sēklu selekcionāriem, kuri dažu gadu laikā spēja selekcionēt magoņu sēklas, labi derīgas dienvidos tuksnešainajā Helmandā, citas savukārt labi derīgas ziemeļos auglīgajā Nuristānā.» Narkotiku ražošana Afganistāna sākumā bija domāta, lai vājinātu PSRS karaspēku. Šodien magoņu audzēšana afgāņu zemniekiem ir svarīga nodarbe, lai palielinātu drošību paturēt savu kaktiņu, savu stūrīti zemes.Nav tā, ka nebija mēģinājumi Afganistānas pamatproblēmu atrisināt. Afganistānai 2005.gadā izstrādāja zemes kadastra, zemes pirkšanas un pārdošanas likumus. Afganistāna ir definēta kā islāma valsts, un tas attiecīgajos likumos ir tomēr jāņem vērā, nedrīkst šādus likumus norakstīt, piemēram, no ASV, Francijas vai Vācijas attiecīgajiem likumiem. Otrs priekšlikums 2005.gadā bija reorganizēt Afganistānas lauksaimniecības banku kā izteiktu islāma banku, kura piedāvātu tikai islāma finanšu produktus. Islāma finanšu produktos neietilpst kredīti, tie ir aizliegti. Svarīgākais islāma finanšu instruments ir tieša investīcija uzņēmumā. Islāma banka saņem noteiktu daļu attiecīgā uzņēmuma gada peļņas, bet zaudējuma gadījumā sedz noteiktu daļu zaudējumu no savas kabatas.Afganistānas lauksaimniecības bankas uzdevums būtu bijis investēt afgāņu zemnieku saimniecībās. Stipra Afganistānas lauksaimniecības banka, tādu starptautisko finanšu institūciju kā Pasaules Banka, Āzijas Attīstības banka un Eiropas Investīciju banka refinansēta, būtu spējīga dot afgāņu zemniekiem atkal drošību par savu zemi. Viņiem nebūtu vairs jāaudzē magones, bet varētu kā agrāk audzēt kviešus un eksportam ražot bioloģiskas rozīnes. Kā nu katrs afgānis to gribētu - vai nu ar vērsi, vai zirgu, vai ar traktoru.Šo priekšlikumu savukārt noraidīja rietumnieki, jo pastāvētu iespēja, ka banka ar citiem neizprastiem islāma finanšu produktiem varētu finansēt bin Lādenu…Tomēr afgāņiem ir labas izredzes tikt pie islāma lauksaimniecības bankas. Korānā izteiktais stingrais aizliegums dot un ņemt kredītus uz pašreizējās neticīgo kredītu krīzes fona izskatās kā pārliecinošs pierādījums Allāha gudrībai un varenībai.
No kādām kļūdām jāmācās Afganistānā?
_Piebilde rakstam «NATO jāmācās no PSRS kļūdām Afganistānā», publicēts Dienā 14.februārī _Kāda tad šodien ir Afganistānas pamatproblēma? Problēma nav, ka afgāņi negrib komunistus, amerikāņus vai demokrātiju. Problēma ir, ka afgāņi atkal grib drošību par savu kaktiņu, savu stūrīti zemes, kuriem tās kopš PSRS iebrukuma, bet it sevišķi pēc ASV ienākšanas vairs nav.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!