No kāpu apbūves neatkāpjas

Ja kas, tad SPA utml. būvēšanai vietas ir gana arī pilsētās, kur likuma pašreizējā redakcija to netraucē. Privatizācijas aģentūra ir atklājusi (iesniegusi Saeimas tautsaimniecības komisijā) iznomāto (un arī privatizācijai pieteikto?) īpašumu sarakstu, kas ir pamatā steigā bīdītajiem grozījumiem. Ekskluzīvākais piemērs - Latvijas valsts mežu zeme 122 ha (kad. Nr. 66600130146, protams, aizsargjoslā ir tikai mazākā daļa īpašuma). Vairāki vietējo pašvaldību īpašumi, tostarp arī īpašumi "Atpūtas vieta Ģipkā" (0,4 ha), "Ziemupes stāvvieta" (9,5 ha), "Labraga pludmale" (3,7 ha) kuri varētu būt īpaši svarīgi pašvaldībai, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru un publisku piekļuvi jūrai. Ko domā RAPLM par šādu zemesgabalu iespējamo privatizāciju!?! Un kas noteiks to, ka privatizējot sarakstā norādīto pašvaldības un valsts zemi Jūrmalā, Liepājā, Saulkrastos, Ventspilī tur tiks celti SPA un viesnīcas, nevis privātvillas - šadā gadījumā izbūvēt tūristiem piemērotu infrastruktrūktūru kļūs arvien mazāk............

Būtiska ir piebilde par kompensācijām. Tā vien šķiet, ka vismaz daļa "piejūras mazmaiņu turētāju" uz to vien tēmē. Un pārējie jau tagad var brīvi "restaurēt" tualetes par villām, jo īstas uzraudzības Latvijā šīm lietām nav. Maksimums iedos pāris simtu latu sodanaudu, par nojaukšanu vispār nav runas.

1 - pashlaik tikai dazhiem butu nauda, lai kaut ko daritu. likumu taisa sho dazhu (leishkalnam zinamo...) intereses 2 - latvija ir smiltis. latvija krasta ir erozija. mes nevaram visu aizbuvet ka spanija, kur ir klinshains krasts kaut vai no shi viedoklja. jebkura darbiba tiesha tuvuma pasteidzina eroziju, ka ari negativi ietekme jau ta slimo baltijas juru 3 - neviens neiebilstu pret kadu spa vai atputas kompleksu. bet ari - kapec to vajaga tieshi 150 metros iebazt? tas 2. punkta apsverumu delj nebutu velams. un turklat - neviens jau tadus spa necels. paskataties, kas visur citur notiek latvija - pat par eiropas naudam viesu majas patiesiba ir gjimenes dzivojamas majas. 4 - atsevishkjus valsts nozimes objektus - stavlaukumus utml. jau tagad var buvet. ar ikreizeju MK rikojumu.

Vajag profesion'alus 'arzemju ekspertus ,kas kanstat'e ,ka 'tualetes (piem.Rieksti'na sievai) ,vai m'ajas Andrim Lillast'e uzb'uv'etas k'apu zon'a vai dabas liegum'a un pie'nemt likumu par nodokli .Piem. Rieksti'na sieva par b'udi'n'am lai maks'a k'adus 40 000 Ls gad'a.'Sk'ele vienus 100 000 par gadu.Uzb'uv'et paman'ij'as ,lai maks'a.Ja nevar samaks'at,lai p'ardod,protams b'utu gr'uti,ja ne lai jauc nost.Milz'iga nauda bud'zet'a.

Tev liekas ārkārtīgi grūti esošos 300 m līdz jūrai aiziet? Kāda vajadzība būvēt paliekošas ēkas vēl tuvāk?? Lai varētu nākotnē prasīt kompensācijas par jūrā ieskalotu īpašumu?

hmm - Itālijas salās aizliegums būvēt ir 3 km platumā no krasta, lai saglabātu šo teritoriju neskartu un visiem pieejamu.

"gar visu Kurzemes jūrmalu redzamas tualetes, kas "stāv kā pieminekļi, gaidot, kamēr likums ļaus tās rekonstruēt par villām". --- Tipiska latviešu lumpenu domāšana. Lai stāv tualetes gad visu Kurzemes jūrmalu!

Izskatās ka ir tādi kurus krīze neskar nemaz.

Latvijā vēsturiski bijusi apbūve pie jūras. Aizliegums progresēja padomju laikā rezervējot teritoriju frontes līnijai Rietumu uzbrukuma gadījumā. Iespējams, piejūras teritorijās būtu nepieciešami stingrāki vidi saudzējoši apbūves noteikumi, bet īsti nopietnus argumentus aizliegumam būvēt jūras tuvumā neredz. Ekonomikai tas katrā ziņā palīdzētu atgūties.

Svilinās,...svilinās......

Igauņi ''uzriktējuši'' dažādus SPA kompleksus, viesnīcas jūras krastā, kāpēc latvieši to nevarētu?Par to, starp citu, arī naudiņu maksā...tūristi un šī nauda lieti noderētu pašreizējā krāmīgajā ekonomiskajā situācijā. To, ka dažs labs ''biezmūlis'' izdomājis savu privāto ''hatoru'' tur celt, pilnīgi noteikti - aizliegt-no tā valstij nebūs nekāda labuma un cik zināms-mūsu nacionālās bagātības ir domātas visiem, nevis dažiem, kuri iedomājas esam līdzvēr'tigāki par citiem..

Mani vairāk uztrauc nākotnē valsts izmakājamās kompensācijas par jūras sagrautām ēkām, valsts izdevumi krasta nostiprināšanai lai pasargātu ēku īpašniekus, kuri šobrīd dažādiem veidiem ir veiksmīgi iebūvējušies kāpās un salikuši apkārt žogus. Kāpēc valstij tādiem būtu jāpalīdz? Ja gribat 150m iebūvēties , lūdzu, bet parakstam dokumentu, par to ka nebūs nekāda palīdzība.

Leiškalnam tas ir dzīves lielākais uzdevums - panākt kāpu apbūvi? Cik var ņemties?! Nu nenotiks kāpu apbūve! Un sakarā ar to, ka TP laiks ir norietējis, Leiškalnam jāmēģina meklēt cits darbs.

Šitos zemes bendētājus vajadzētu piesiet pie pāļiem jūras krastā un ļaut, lai jūra paskalo viņiem smadzenes! Jau tā jūra nāk virsū ik gadu, bet viņiem tikai sava maka biezums rūp!

Kurš ir ilgstoši bez-atbildīgs par RAPLM - Zalāns ar TreknoPartiju. Nost Zalānu no RAPLM ministra krēsla. Kāpu aizsargjoslas ir viens no būtiskākajām Latvijas ekosistēmas aizsardzības veidiem. Ja Zalāns grauj kāpu ekosistēmu, viņš nedrīkst ieņemt ministra amatu. Un nekādu kompensāciju Zalānam - atlaišana par kaitējumu valstij, kas veikta grupā (ar Treknās Partijas atbalstu).