Nodokļu ieņēmumu kritums var prasīt pat pensiju samazināšanu

Faktiski tas nozīmē, ka par vēl lielāku summu nekā ieņēmumu kritums, kuru lēš vismaz 250-300 miljoniem latu apmērā, valdībai būs jāmazina arī valsts budžeta izdevumi. Lai arī politiskās partijas un valdības amatpersonas oficiāli par to vēl nerunā, skaudrākā izdevumu apcirpšana var skart pensionārus — visdrīzāk pensiju indeksācijas nebūs, turklāt, iespējams, pensijas varētu arī samazināt. Uz šādu soli — pensiju samazināšanu — valdību mudina Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), ar kuru parakstītais sadarbības memorands ir pamats ārvalstu donoru Latvijai piešķirtajam kopumā 7,5 miljardu eiro ( 5,25 miljardi latu) aizdevumam, kas nepieciešams, lai valsts varētu finansēt budžeta deficītu, parādsaistības un stabilizēt finanšu sistēmu. Oficiālus komentārus par SVF nostāju, prasot ne vien pensiju indeksēšanas iesaldēšanu, bet arī pensiju samazināšanu, amatpersonas nesniedz. Labklājības ministrija (LM) pirmdien paziņoja, ka komentāru par sarunu gaitu ar SVF pagaidām nebūs. Taču vairāku šo sarunu dalībnieku Dienai atzītais liecina, ka SVF stingri turas ne vien pie sadarbības memorandā paredzētās indeksēšanas iesaldēšanas, bet arī norāda uz nepieciešamību lemt par pensiju samazināšanu, lai ietaupītu sociālā budžeta naudu, kas līdz ar augošo bezdarbu draud nonākt uz krīzes robežas. SVF neatbalstot LM piedāvāto risinājumu mainīt 2. pensiju līmeņa (naudas līdzekļus pārvalda bankas, pensiju fondi, veidojot tā saucamo nākotnes pensiju) proporciju, paredzot, ka tajā tiek ieskaitīti 4% sociālā nodokļa pašreizējo 8% vietā. Noprotams, ka politiskās partijas nav gatavas tik nepopulāram solim un SVF ekspertu norādes par pensiju samazināšanu labprāt ignorētu. Vai SVF rekomendācijas tiks ņemtas vērā un kas notiks, ja valdība uz SVF rekomendācijām nereaģēs, pateikt ir grūti. Lielākais risks, ja valdība nepilda parakstīto memorandu saistīts ar iespējamo ārvalstu donoru piešķirtā finansējuma pārskatīšanu, kas savukārt valstij var draudēt ar vēl lielāku finansiālo nestabilitāti. Precīzs apcērpamo valsts budžeta, tai skaitā sociālā budžeta izdevumu, apmērs, pēc finanšu ministra padomnieks Andra Miglava Dienai teiktā, vēl nav zināms. Tas atkarīgs gan no tā par konkrēti kādām ieņēmumu prognozēm FM vienosies sarunās ar SVF, gan no tā, vai notiks atkāpšanās no sadarbības memorandā ar SVF nospraustā mērķa — valsts budžetu veidot tā, lai tā deficīts nepārsniegtu 5% no iekšzemes kopprodukta. Pagaidam nav arī skaidrības par to, konkrēti no kurām funkcijām un programmu finnansēšanas valsts var attiekties, lai glābtu budžetu no iekrišanas dziļā deficīta bedrē. Pagājušajā nedēļā ministri mudināti nākt ar priekšlikumiem. *** **Jaunais budžeta rāmis; Pašreizējais valsts budžets** IK -12% –5% Bezdarbs 12,7% 10% Inflācija 3,3% 5,9% Ieņēmumi ap 4—4,2 miljardi latu 4,406 miljardi latu Izdevumi lai iekļautos 5% budžeta deficīta rāmī, būtu jāsamazina vismaz par 300—400 miljoniem latu 5,146 miljardi latu *** **Kur vēl piedāvā taupīt?** Valsts un pašvaldību budžeta finansēto valsts pārvaldes funkciju pārskatīšana, iespējams, atteikšanās, No valsts budžeta finansēto programmu pārskatīšana, atteikšanās no tām vai to iesaldēšana līdz "labākiem laikiem" 5% budžetā paredzēto izdevumu novirzīšana rezervei Pensiju iesaldēšana, pieļauta arī pensiju samazināšana Izmaiņas atsevišķos sociālajos pabalstos