Nodokļu ieņēmumus nākamgad plāno palielināt par 3%; budžeta deficītu samazināt līdz 1,4%

Nākamgad Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti 5,66 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi - 5,82 miljardi latu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Nodokļu ieņēmumus nākamgad iecerēts palielināt par 3%, bet budžeta deficītu samazināt līdz 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2013.gadā plānots 1,4% no IKP, bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%.

Šogad kopbudžeta ieņēmumi tiek lēsti 5,76 miljardu latu apmērā, kopbudžeta izdevumi - 5,89 miljardi latu. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 1,9% no IKP. FM prognozē, ka IKP pieaugums salīdzināmās cenās šogad būs 4%

Jarockis aģentūrai LETA pastāstīja, ka nākamgad valsts budžetā plānots no nodokļiem iekasēt par 3% jeb 126 miljoniem latu vairāk nekā šogad, taču kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums būs uz ārvalstu finanšu palīdzības rēķina un nenodokļu pozīcijās, piemēram, valsts budžetā plānoti mazāki ieņēmumi no valsts kapitālsabiedrību dividendēm, lai uzņēmumi šos līdzekļus varētu novirzīt infrastruktūras attīstībai. No ārvalstu finanšu palīdzības nākamgad plānots valsts budžetā ieņemt par 130 miljoniem latu mazāk nekā šogad.

Nākamgad valsts budžetā plānoti lielāki ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Nākamgad no IIN plānots iekasēt 872,9 miljonus latu, šogad - 854,6 miljonus latu. Nākamgad no IIN plānots iekasēt vairāk, nekā šogad, lai gan no 2013.gadā par vienu procentpunktu - no 25% uz 24% - tiks samazināta IIN.

PVN ieņēmumi 2013.gada budžetā plānoti 1,116 miljardi latu, bet šogad - 1,07 miljardi latu.

Valdība nākamā gada budžeta projektu izskatīs rīt, bet izskatīšanai Saeimā to plānots iesniegt piektdien.

Jarockis uzsvēra, ka nākamgad valsts virzās budžeta deficīta samazināšanas virzienā. Finanšu ministrija vēlas, lai šogad un nākamgad virs plāna ieņemtie līdzekļi netiek iztērēti, bet gan tiek uzkrāti iespējamiem krīzes brīžiem, rēķinoties, ka eirozonā un Latvijas galvenajās ekonomiskās sadarbības valstīs mazinās tautsaimniecību izaugsme.