Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, Saeimas deputātiem amatu atļauts apvienot ar darbu tikai atsevišķās profesijās, tomēr nekas neliedz atalgojumu saņemt no biedrībām vai nodibinājumiem.
Vērtējot amatpersonu ienākumu deklarācijas par 2017. gadu, ar lieliem ienākumiem no biedrībām izceļas divi Saeimas deputāti. Viktors Valainis (ZZS) Latvijas Lielo pilsētu asociācijā kā izpilddirektors nopelnījis 32 049 eiro, savukārt Didzis Šmits (KPV LV) no Latvijas Zivrūpnieku savienības saņēmis 38 424 eiro, bet no Eiropas Krabju zvejas asociācijas vēl 5223 eiro.
Šmits norāda, ka lobējis zivrūpniekus un turpinās to darīt arī Saeimas deputāta amatā. "Es lobēšu zivsaimniecību un visu Latvijas ekonomiku kopumā, tā kā es šeit neredzu nekādus interešu konfliktus," sacīja deputāts.
Tam nepiekrīt Šmita partijas biedrs Aldis Blumbergs, kurš rosinājis aizliegt deputātiem saņemt atalgojumu par darbu biedrībās. Viņš norāda, ka pastāv iespēja, ka deputāti šādā veidā var saņemt atalgojumu "kādu nezināmu ļaužu grupu interesēs, pildīt viņu intereses un būt interešu konfliktā". Blumbergs uzskata, ka tas ir slēptās korupcijas paveids. Viņš saskaitījis vismaz septiņus 13. Saeimas deputātus, kuri saņem šādu atalgojumu, bet precīzāku skaitu varēs pateikt, kad būs saņemtas ienākumu deklarācijas par 2018. gadu.
Arī sabiedrība par atklātību Delna kritizē iespēju Saeimas deputātiem piepelnīties biedrībās, norādot, ka korupcijas risks šādos gadījumos ir pārāk augsts. Deputāti var atsākt darboties biedrībā, beidzot pildīt savus pienākumus Saeimā, norāda Delna jurists Jānis Matulis. Viņš vērš uzmanību, ka Saeimas deputāti var palikt biedrībās kā biedri un iesaistīties aktivitātēs, bet būtiskākais jautājums šeit ir tieši peļņas gūšana.
Paradokss
Buks
kolhoza galvenais grāmatvedis