Piedāvājums paredzēja atjaunot vairākas bijušās pašvaldības - Babītes novadu, tā teritoriju atdalot no pašreizējā Mārupes novada, Kandavas novadu, izmainot esošā Tukuma novada administratīvo teritoriju, Ikšķiles novadu, tā teritoriju atdalot no pašreizējā Ogres novada, un Ozolnieku novadu, izmainot esošā Jelgavas novada teritoriju.
Tāpat AS piedāvāja likumā noteikt, ka Ādažu novada administratīvajai teritorijai tiktu pievienota Ropažu novada teritoriālā iedalījuma vienība - Garkalnes pagasts, kā arī izpildot Satversmes tiesas spriedumu, Varakļānu novads tiktu pievienots Madonas novadam.
Opozīcijas politiskais spēks rosināja arī atteikties no 2029.gadā paredzētās Daugavpils apvienošanas ar Augšdaugavas novadu, Jelgavas apvienošanas ar Jelgavas novadu, Liepājas apvienošanas ar Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes apvienošanas ar Rēzeknes novadu un Ventspils apvienošanas ar Ventspils novadu, tādējādi saglabājot gan attiecīgo pilsētu pašvaldību, gan novadu administratīvās teritorijas.
Šāda apvienošana tiek plānota saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu. Tiesa savulaik par neatbilstošu Satversmei atzina tādu pašvaldību izveidi, kurām nav attīstības centra, jo tieši pašvaldību izveide ar skaidriem attīstības centriem tika izcelta kā viena no ATR prioritātēm.
Kā uzskata AS, 2019.-2020.gada ATR "pavadīja plaša vietējo kopienu neapmierinātība, tostarp pat protesti". "Šobrīd varam nepārprotami secināt, ka pēc vairāk nekā divu gadu kopā būšanas strauji un būtiski dažādās novadu pašvaldībās ir pasliktinājusies sociālekonomiskā situācija, kas izraisa pašvaldības funkciju izpildes sarežģījumus un no tiem izrietošo pašvaldības sniegto pakalpojumu trūkumu," apgalvots partiju apvienības paziņojumā.
Politiķi akcentēja, ka vairākos novados notikušas iedzīvotāju aptaujas un balsojumi, kuros pieprasītas izmaiņas esošajā administratīvi teritoriālajā regulējumā.
AS likumā piedāvāja paredzēt noteikt kritērijus administratīvo teritoriju izmaiņām. Paredzēts saglabāt tādu lielo pilsētu administratīvās teritorijas, neapvienojot tās ar novadu administratīvajām teritorijām, kurās ir ne mazāk par 20 000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja pilsētai ir attīstīta rūpniecība un preču ražošana, transporta sistēma, sociālā infrastruktūra un sabiedriskie pakalpojumi.
Savukārt, apvienojot vai sadalot novada administratīvo teritoriju, kā arī grozot tā robežu, likumā tika piedāvāts noteikt vairākus kritērijus. Paredzēts, ka novada administratīvajai teritorija ir jābūt ģeogrāfiski vienotai ar ne mazāk par 7000 pastāvīgo iedzīvotāju un ar izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta, ceļu un komunālās saimniecības tīkliem.
Kā ziņots, koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un ZZS Saeimas frakcija iepriekš paudusi gatavību aicināt parlamentu nopietni diskutēt par līdzīgiem priekšlikumiem no pašvaldībām ATR pārskatīšanai.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) informēja, ka tiks izveidota koalīcijas darba grupa iespējamiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.