Likuma grozījumi noteiks, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, termiņu varēs pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu − četrus mēnešus.
Saeima ceturtdien atbalstīja likuma grozījumos arī priekšlikumu, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu automātiski neaptur būvniecības darbus. Grozījumi paredz, ka tiesa pēc Administratīvā procesa likumā noteikto subjektu lūguma varēs pieņemt lēmumu par būvatļaujas darbības apturēšanu. Likuma grozījumi arī paredz, ka pašvaldības būvvaldei, kas saņēmusi iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu, būs jāizdod izziņa, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums, kā arī sniegta informācija par būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību.
Pašreizējais būvniecības regulējums paredz, ka būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā. Praksē apstrīdēšanas gadījumu izskatīšana pašlaik var ilgt no viena mēneša līdz pat vairāk nekā vienam gadam.
Grozījumi paredz izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, nosakot, ka būvniecības pasūtītājam turpmāk par saņemto būvatļauju trīs darba dienu laikā būs jāinformē nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar būvniecībai plānoto zemes gabalu, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi un arī izvietojot zemes gabalā informējošu būvtāfeli.
Tāpat jaunajā regulējumā pašvaldībai būs pienākums trīs darba dienu laikā publicēt savā mājaslapā informāciju par saņemto būvniecības iesniegumu. Pašlaik likums noteic, ka pašvaldībām šāda informācija jāpublicē vismaz reizi mēnesī savā mājaslapā vai vietējā laikrakstā.
Patlaban ikviens iedzīvotājs būvatļauju automātiski var apstrīdēt ar vienu iesniegumu bez tiesas lēmuma, kas nav pareizi, jo apstrīdēšanas process ir pārāk ilgs un investoriem rada tiesisku nenoteiktību. Ir svarīgi gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.