Par balsoja Jānis Lagzdiņš (TP) un Igors Aleksandrovs (_JL_). Priekšlikums bija sagatavots, jo novadu domēs ievēlētie bijušie pagastu vadītāji ir nolikuši vai gatavojas nolikt mandātus, lai vadītu savu pagastu pārvaldes, kas atšķirībā no domes deputāta amata, ir algots darbs. Domes deputāti lielā daļā novadu saņem naudu tikai par komiteju sēžu apmeklējumu, un dažviet šī summa ir mazāka par 50 latiem mēnesī. Taču Saeimas komisija nolēma, ka diskusija par šiem grozījumiem likumā tiks turpināta, un, iespējams, tie tiks pieņemti, attiecinot minēto normu uz nākamā sasaukuma deputātiem.Komisijas sēdē, ņemot vērā iedzīvotāju vēstules par pašvaldību vadītāju lielo atalgojumu, deputāti vienojās rudens sesijā pārņemt vienotās darba samaksas likuma sagatavošanu uz Saeimu, jo valdība joprojām nav pieņēmusi šo likumu, kas regulē darba samaksu valsts pārvaldē, kā arī pašvaldībās. Tagad pašvaldību domes pašas lemj par savu vadītāju algu, no kuras atkarīgs ir pārējo domēs strādājošo atalgojums. Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš (TP) informēja deputātus, ka ministrija piedāvās pašvaldību vadītāju atalgojuma noteikšanas principus, kas varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra. Tagad pašvaldībās noteiktās algas ir ļoti atšķirīgas, sākot no 400 latiem, bet dažviet tā pārsniedz 2000 latu, kas ir vairāk nekā valdības vadītājam. Tiesa, tas ir pagaidu atalgojums, ko domes pārskatīs pēc tam, kad būs pieņēmušas budžetu.
Novadu deputāti nevarēs atjaunot mandātus
Vairāki desmiti novadu domju deputāti jau ir nolikuši mandātus un viņu vietā nākuši nākamie sarakstu kandidāti, kuri rēķinājušies ar pilna laika pilnvaru termiņu. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien nobalsoja pret izmaiņām likumā par pašvaldību deputātu statusu, kas paredzēja iespēju atjaunot novadu deputātu mandātu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.