"Tie ir simti, es domāju līdz 500 cilvēkiem, kas gribētu iesaistīties palīdzības sniegšanā policijai," žurnālistiem sacīja NBS komandieris Juris Maklakovs.
Cilvēku apzināšana vēl notiekot, tomēr zemessargiem, kas palīdzētu policijai, ir jābūt katrā pilsētā, un to skaitam attiecībā uz katru reģionu jābūt sabalansētam, lai nerastos situācija, ka vienā vietā zemessargu ir daudz, bet citā atkal maz.
NBS komandieris piebilda, ka vēl zemessargi jāapmāca, un visas darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu armijnieku iesaistīšanos, tiek saskaņotas.
Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija, TP) un aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) novembra beigās vienojās, ka laikā, kad Valsts policijai ir samazināts finansējums un no darba jāatbrīvo policisti, bet noziedzība pieaug, policija sadarbosies ar Zemessardzi sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un noziedzības apkarošanā.
Līdz janvārim tiks izstrādātas funkcijas, kādas zemessargi varētu uzņemties. Vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai šāda sadarbība likumīgi notiktu. Zemessargi varētu piedalīties, piemēram, pazudušu cilvēku meklēšanā, aizturēšanā, aplenkšanā un citās ikdienas situācijās, kad var rasties nepieciešamība pēc palīdzības.
Zemessargi gan noteikti nenodarbošoties ar pirmstiesas izmeklēšanu.
Zemessargi par palīdzēšanu policijai samaksu nesaņemšot, jo lielākā daļa jau dien bez atalgojuma, taču zemessargiem ir noteikts metodisko apmācību stundu skaits, tāpēc palīdzēšana VP būšot formulēta kā apmācība, kas vērsta uz iedzīvotāju aizsardzību pret noziedzību.
Zemessardzes plašāka sadarbība ar likumsargiem jau reiz notikusi 90.gadu sākumā, kad valsts ieguva neatkarību un tiesībsargājošām iestādēm bija nepieciešama palīdzība.
Latvijā ir aptuveni desmit tūkstoši zemessargu.