Padomes locekle Dzintra Geka aģentūru BNS informēja, ka Kotam vairs nav tiesību parakstīt vairākus dokumentus - viņam vairs nav finanšu rīkotāja tiesību. "Kā padomei ir tiesības valdes locekli iecelt amatā, tā arī tai ir tiesības to atcelt no amata," sacīja Geka.
Kotu padome atcēlusi par bezatbildīgu rīcību un sabiedrības maldināšanu saistībā ar Ziņu dienesta vadītāja konkursu, nebrīdinot mainot konkursa noteikumus. Tāpat arī viņam neuzticība izteikta par nepamatotu vilcināšanos un darba likuma neievērošanu, mainot Ziņu dienesta darbinieku līgumus.
Turklāt NRTVP viņam piedēvējusi autoritatīvu vadības stilu un nespēju veidot dialogu ar darbiniekiem. Kots arī esot līdzatbildīgs par pārkāpumiem nodokļu samaksā, ko šogad atklājusi Valsts kontrole, kā arī par kavēšanos dokumentācijas sagatavošanā par LTV jaunās ēkas būvniecību.
Geka pauda neizpratni par LTV vadības rīcību finanšu situācijas sakārtošanai īstenot Ziņu dienesta restrukturizāciju.
"Lai sakārtotu finanses, tam nevajadzēja Ziņu dienesta darbiniekus pārcelt uz Radošo daļu. Mēs citur Eiropā neesam saskārušies ar šādu pieredzi," viņa sacīja.
Kota vietā cits valdes loceklis jāizvēlas televīzijas ģenerāldirektoram, un NRTVP ar balsojumu to apstiprinās. Iespējams, ka par šo jautājumu padome lems 12. oktobrī.
Kots gan paliks ģenerāldirektora vietnieka amatā, jo no šī amata viņu var atbrīvot tikai pats LTV šefs, skaidroja Geka.
Padome televīzijas vadībai arī ieteikusi pārtraukt Ziņu dienesta restrukturizāciju, jo tas neveicina ziņu kvalitātes palielināšanos un laba mikroklimata veidošanos dienestā.
Kots aģentūrai BNS atzina, ka padomes lēmums atcelt viņu no valdes locekļa amata ir bijis sakāpinātu emociju iespaidots un pārsteidzīgs.
"Šis ir ļoti augstas emocionālas pakāpes lēmums, kas nes man neslavu," Kots komentēja padomes lēmumu.
Viņš pauda neizpratni, kāpēc padome nolēmusi viņu atstādināt no valdes locekļa amata, jo pirms tam viņam nav lūgts sniegt paskaidrojumus, kā arī viņš nav uzaicināts uz pārrunām ar padomi.
Par NRTVP lēmuma apstrīdēšanu viņš lems, kad iepazīsies ar dokumentiem un secinās, ka tur rakstītais ir nepatiess.
Kots arī pavēstīja, ka ne reizi nav sajutis LTV ģenerāldirektora neuzticību un vienīgais, kas var lūgt viņu atstāt televīziju, ir LTV vadītājs.
"Pēc visas šīs notikumu bagāžas es pats ieiešu ģenerāldirektora kabinetā un konkrēti pajautāšu," viņš klāstīja savu turpmāko rīcību.
Jau vēstīts, ka Ziņu dienesta darbinieki pirmdienas vakarā nosūtījuši atklātu vēstuli Nacionālajai radio un televīzijas padomei, lūdzot izvērtēt LTV ģenerāldirektora Jāņa Holšteina un LTV ģenerāldirektora vietnieka Edgara Kota atbilstību amatam - vēstuli parakstījušie vēlas vērst uzmanību uz LTV pēdējiem lēmumiem attiecībā uz Ziņu dienestu.
29.septembrī pēc darbadienas beigām dienesta darbiniekus iepazīstināja ar grozījumiem darba līgumos, kas jau no 1.oktobra būtiski izmaina dienesta darbinieku - žurnālistu un operatoru - atalgojumu un statusu.
Bez iepriekšējas informēšanas un vienošanās visi Ziņu dienesta žurnālisti vienpusēji tiek pārcelti darbā uz LTV Radošo daļu, daļai darbinieku ir mainīts amats un būtiski izmainīti darba pienākumi.
LTV Ziņu dienesta darbinieki norāda, ka darba līguma grozījumi "liek paust satraukumu arī par ziņu raidījumu nākotni sabiedriskajā televīzijā". Vēstulē lūgts izvērtēt arī jaunā LTV Ziņu dienesta direktora Mareka Gailīša iecelšanas veidu un norādīts, ka Gailītis amatam nav piemērots.
Vēstules autori uzskata, ka minētā LTV vadības rīcība liecina par nekompetenci un apdraud kvalitatīvu ziņu raidījumu pastāvēšanu LTV.
Vēstuli parakstījuši: LTV Ziņu dienesta galvenā režisore Arta Ģiga, "Panorāmas" producentes Anita Brauna un Dagnija Neimane, kā arī Inta Lase.
Tāpat vēstuli parakstījuši raidījuma "De facto" žurnālisti Sandijs Semjonovs, Jānis Krēvics un Ilze Jaunalksne, "Panorāmas" vadītāji Arnis Krauze un Ilva Liepiņa, "Panorāmas" žurnālisti Aija Kinca, Odita Krenberga, Dace Stirāne, Zane Peneze, Andrejs Volmārs, Ivo Kiršblats un Maija Migla, LTV korespondents Briselē Gundars Rēders, vadošie Ziņu dienesta operatori Ģirts Straustiņš, Ivans Milovs, Ainis Kupčs un Aigars Kovaļevskis, kā arī Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktori Dīvs Reiznieks un Ilze Alksne.