Nevalstiskās organizācijas gan nav apmierinātas arī ar šo instrukcijas variantu, norādot, ka joprojām galvenā loma KNAB priekšnieka izvēlē ir nevis profesionāļiem, bet gan politiķiem.
Plānots, ka vispirms to, vai konkursā pieteikušies kandidāti atbilst formālajiem kritērijiem, pārbaudīs Valsts kanceleja, kura atzinumu nosūtīs Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai un Satversmes aizsardzības birojam, lūdzot šīm institūcijām izteikt viedokli par kandidātiem. Instrukcija gan nenosaka, kādā veidā viedoklim jābūt izteiktam, tāpat institūcijas viedokli var nesniegt vispār.
Ar Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja sniegto viedokli par kandidātiem iepazīsies valdība un atklātā sēdē uzklausīs arī pašu kandidātu skatījumu par biroja darbu nākotnē, un lems, kuras kandidatūrās virzīt tālāk apspriešanai Nacionālās drošības padomē (NDP). Par NDP atbalstītajiem kandidātiem vēlreiz lems valdība, virzot tikai vienu kandidatūru apstiprināšanai Saeimā.
Arī šī kārtība KNAB priekšnieka izraudzīšanai izpelnījās nevalstisko organizāciju un KNAB vadītāja pienākumu izpildītāja Alvja Vilka kritiku. A.Vilks kritizēja NDP iesaistīšanu, atgādinot, ka tajā lielākā skaitā pārstāvēti tieši politiķi. Tāpat A.Vilks līdzīgi kā nevalstiskās organizācijas norādīja, ka pirmais lēmums par to, kuri kandidāti virzāmi tālākai vērtēšanai, jāpieņem profesionāļu komisijai, kurā neietilptu politiķi.
Paredzēts, ka konkursam uz vakanto KNAB priekšnieka krēslu varēs pieteikties ikviens, kurš atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Arī premjers plānojis uzrunāt iespējamos vadītāja amata kandidātus, mudināt viņus piedalīties konkursā.