«Okupantu autoparka» lietā vainīgie nav noskaidroti, tiesībsargi lietu mētā kā karstu kartupeli

Diena jau informēja par ārzemju latviešu interneta mājas lapā www.latviesilatvija.com  ievietotu sarakstu ar 118 Latvijas valsts piederīgām personām, kuras pie savām automašīnām  piestiprināja Krievijas simbolu – Svētā Jura lentīti. Publiskoti tika viņu vārdi, personas kodi, dzīvesvietas adreses, automašīnu valsts numuri, kā arī pašu spēkratu fotogrāfijas. Gan auto īpašnieki, gan krievvalodīgie mediji saskatīja notikušajā nacionālā naida kurināšanas pazīmes un vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu atrast vainīgos un tos pienācīgi sodīt.

Vēl pirmdien atsevišķās interneta mājas lapās šis saraksts bija pieejams. «Vakar vakarā pēc mūsu pieprasījuma saraksta kopija beidzot tika izņemta arī no google meklētāja,» sacīja DVI direktore Signe Plūmiņa. Garākas sarunas par informācijas izņemšanu esot norisinājušās ar latviesilatvija.com uzturētājiem. ASV, kur šī mājas lapa izveidota un no kurienes administrēta, ir cita jurisdikcija, cits tiesiskais regulējums un pavisam cita attieksme pret personas datu publiskošanu.

«Pirmavots jebkādai informācijai par autovadītājiem un viņu automašīnām ir CSDD informācijas sistēma. Taču šai iestādei ir vairāki desmiti līgumu ar citiem uzņēmumiem par šīs informācijas pieejamību. Lai noskaidrotu, kurš no uzņēmumiem un tā darbiniekiem datu bāzi ir izmantojis, ir jāveic pamatīgs darbs,» norāda S. Plūmiņa atzīstot, ka vainīgo meklēšana šobrīd ir procesā.

Ar lūgumu izvērtēt, vai personas datu publiskošanas faktā nav saskatāmas krimināli sodāmas darbības, DVI vērsusies prokuratūrā, kur šis iesniegums reģistrēts tikai pirmdien, tādēļ arī tur vēl nav nozīmēta atbildīgā persona par lietas virzību. «Ja mēs nebūtu saskatījuši sveša noslēpuma izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, kas ir kriminālsodāma darbība, mēs nebūtu vērsušies prokuratūrā ar šādu iesniegumu,» norāda S.Plūmiņa. Ja prokuratūra kriminālprocesu nesāks, VDI vainīgos saukšot pie administratīvās atbildības.

Informācija par iespējamo nacionālā naida kurināšanu no VP pēc kompetences tika pārsūtīta DP un pirmdien reģistrēta tās lietvedībā. «Likumā noteikts, ka 30 dienu laikā mums jāpieņem lēmums par procesa sākšanu. Iespējams, izdarīsim to ātrāk,» no detalizētākiem komentāriem DP pārstāve Kristīne Apse–Krūmiņa atturējās.

Ja izdosies noskaidrot, kurš publiskojis CSDD informācijas sistēmas datus, un tiks sākts kriminālprocess par sveša noslēpuma izpaušanu, tad vainīgām personām draud naudas sods līdz 20 minimālajām mēnešalgām, t.i., līdz 3600 latiem. Ja DP atzīs, ka datu publicēšana ir notikusi ar mērķi kurināt nacionālo naidu, vainīgai personai draud naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām, t.i., 10 800 latiem vai brīvības atņemšana uz laiku līdz trīs gadiem. Ja noskaidrosies, ka nacionālo naidu kurinājusi personu grupa vai valsts institūcijas atbildīgais darbinieks, vainīgajiem Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.