Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis aģentūrai BNS gan norādīja, ka viņu šāds koalīcijas partneru pārrunu rezultāts nepārsteidzot. Viņš paskaidroja - jau iepriekš izskanējušās partiju viedokļu atšķirības liecinājušas, ka efektīvas izmaiņas un reforma nav iespējama.
"Vienīgais ceļš, ko es redzu, lai būtiski kaut ko mainītu, ir demisionēt [Ministru prezidentam Ivaram] Godmanim, tad sēsties pie viena galda un runāt," atkārtoti uzsvēra politiķis.
Zaķis prognozēja, ka koalīcijas lēmums atkāpties no iepriekš solītā negatīvi ietekmēs valdošo partiju reitingus.
"Reitingi kritīsies, jo sabiedrība redz to, kas netiek darīts, ko dzirdēja vairāku mēnešu garumā... Nevienam jau nepatīk politiķi, kas netur solījumus," noteica deputāts.
Striktāka savās prognozēs par šī lēmuma ietekmi uz tālākajiem notikumiem bija partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile, kura norādīja, ka sabiedrības neapmierinātība ar šādu rīcību agrāk vai vēlāk liks valdībai atkāpties. Viņa gan arī atzina, ka bija pieļāvusi šādu pārrunu rezultātu.
"Tas parāda, ka koalīcija nav spējīga strādāt. Šādai valdībai ilgs mūžs nevar būt... Es to tā prognozēju, jo tautas neapmierinātība būs liela," sacīja deputāte, pieļaujot, ka "koalīcijas lielākās partijas ir pārrēķinājušās ar iespējām vairot uzticību laikā pirms pašvaldību vēlēšanām".
Viņa arī norādīja, ka šis būtu atskaites punkts, kas būtu jāņem vērā Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
"Iespējams, Valsts prezidentam būtu tomēr jāapsver šī iespēja [ierosināt Saeimas atlaišanu]," minēja Seile.
"Vispārējos taupības apstākļos bija jāveic kaut kādas izmaiņas, protams, pārdomātas. Tas pēdējais modelis gan nebija tas labākais... [Premjeram Ivaram] Godmanim tomēr nevajadzēja vienam to izstrādāt, bet sagaidīt arī partneru priekšlikumus," pārdomās par koalīcijas attiecībās pieļautajām kļūdām dalījās Seile.
Arī partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) līderis Artis Pabriks pauda nožēlu par notikušo, secinot, ka pēdējos mēnešus pieredzētās koalīcijas partneru domstarpības, kas turklāt ne ar ko nav rezultējušās, tikai paralizējušas ekonomiskās krīzes risinājuma meklējumus.
"Tas ir slikti. Pēc būtības tas parāda, ka šī valdība negrib strādāt ilgtermiņā, jo negrib veikt šādas reformas," secināja deputāts, piebilstot, ka "kaut kad jau tas būs jādara - ja ne šai, tad nākamai valdībai... Ne tik daudz politiski, bet praktiski tas ir vajadzīgs un risināms".
Pabriks gan neprognozēja publiskus protestus valdības turpmākai darbībai, tomēr piekrita, ka uzticības krīzi šis lēmums tikai padziļinās.
"Tā lielākā problēma ir, ka paliek grūtāk šo ekonomisko krīzi risināt - kurš tad ar to šajā laikā nodarbojas," retoriski koalīcijas partneru aizņemtību savstarpējo attiecību kārtošanā komentēja deputāts.
Arī partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) līderis Jakovs Pliners atzina, ka viņu šis valdošo partiju lēmums "dara skumīgu", taču norādīja, ka pārāk daudz pretrunu pēdējā laikā bijis valdošo partiju rīcībā.
"Diezgan skumīgi, ka Latvijā nav politiskā mugurkaula... ka Valsts prezidents un Ministru prezidents runā vienu, dara otru un domā pat trešo," savu vilšanos koalīcijas lēmumā komentēja Pliners. Viņš norādīja, ka arī valsts pirmā persona savos uzstādījumos Saeimai un valdībai nemitīgi maina domas, "vienu brīdi sakot, ka ir rīcībspējīga, nākamajā mirklī uzstādot ultimātu".
Saeimas opozīcijā esošā "Saskaņas centra" līderis Jānis Urbanovičs koalīcijas partneru lēmumu patlaban nesamazināt ministriju skaitu vērtē kā "agonijas konvulsijas". "Lai ko viņi [koalīcija] tur darbotos - vai viņi būtu ko sarunājuši vai ne, tas neko nemaina. Viņi jau ir tie, kas jāmaina," pārliecību, ka arī vērienīga ministriju reorganizācija valdības darbā uz labo pusi neko nebūtu mainījusi, pauda Urbanovičs.
"Viss, kas notiek, ir liela rosība...Saule vēl nebija uzlēkusi, bet Muļķu zemē jau valdīja liela rosība," koalīcijas pārrunas un pēdējo nedēļu paziņojumus komentēja Saeimas deputāts, norādot, ka, viņaprāt, "valdība galīgi nenodarbojas ar to, ar ko vajadzētu - ar sabiedrību un ar valsti".
"Jo ātrāk viņi pratīsies [aiziet], jo labāk," pārdomas par šīs valdības nākotni noslēdza tautas kalps.
Jau vēstīts, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) piektdien pēc valdošo partiju pārstāvju tikšanās paziņoja, ka netiks ne samazināts ministriju skaits, ne paplašināta koalīcija. Šāds lēmums pieņemts, jo patlaban politiķiem esot jārisina ekonomiskie jautājumi un nevar atļauties veikt iecerētās izmaiņas.
Koalīcija līdz ar to "novilkusi divas robežšķirtnes" - budžeta grozījumi un pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas 6.jūnijā. Godmanis uzsvēra, ka ir jātiek pāri pirmajam termiņam un tikai pēc vēlēšanām var runāt par iespējamo koalīcijas paplašināšanu un ministriju skaita samazināšanu.
Lai arī premjers tomēr partnerus aicinājis pārdomāt jaunu seju iesaistīšanu valdībā, koalīcijas vadītāja lūgumam atsaukusies vien Tautas partija, kas pirmdien, iespējams, spriedīs par finanšu ministra Ata Slaktera nomaiņu.
Ziņots arī, ka premjera piedāvātajā modelī ministrijas jau bija sadalītas pa partijām. Līdz ar to katrai koalīcijas partijai bija jāzaudē viens ministra portfelis.
Pret plānu asi iebilda Tautas partija, kā arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet Zaļo un zemnieku savienība kopumā to atbalstīja, lai gan iebilda pret Labklājības, Veselības un ģimenes lietu ministriju apvienošanu.