Zaļo un zemniekus savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis domā, ka politiskais spēks neatbalstīs iesniegtos grozījumus, jo uzskata, ka nepieciešams lēmumu par pašvaldību deputātu pilnvaru ierobežošanu uzticēt pašvaldības domei - līdzīgi, kā tas pašlaik ir attiecībā uz Saeimas deputātiem.
Politiķis uzsvēra, ka nav vajadzīgs piesaukt kādu konkrētu domi, kur šādam lēmumam varētu nebūt vairākums. Viņš aicināja, lai vēlētāji izvēlas, kādi cilvēki pārstāvēs viņus pašvaldībā. Brigmanis retoriski vaicāja, vai nepieciešams pārmest cilvēkiem par viņu izdarīto izvēli vēlēšanās un vai likuma rosinātāji paši ir tik kristāltīri, lai šādus pārmetumus izteiktu.
Vaicāts, vai ZZS tagad ar atbalstošu balsojumu nevarētu distancēties no Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildīšanas atstādinātā Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij), Brigmanis atbildēja, ka par labāku soli atzīst distancēšanos no Reformu partijas, kurai atbalsts sabiedrībā ir apmēram viens procents.
Arī ZZS deputāts Uldis Augulis iesniedzis priekšlikumu šim likumprojektam. Viņa ierosinājums paredz: ja pret deputātu ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziegumu, attiecīgajam deputātam ar domes lēmumu var tikt ierobežotas pilnvaras piedalīties pašvaldības domes un tās pastāvīgo komiteju sēdēs līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Dome par deputāta pilnvaru ierobežošanu lemj pēc tam, kad ir saņēmusi procesa virzītāja uzziņu par pierādījumiem, kas pamato deputāta vainu, teikts Auguļa iesniegtajā priekšlikumā. Sākotnēji šo priekšlikumu iesniedza Latvijas Pašvaldību savienība, bet tai nav priekšlikumu iesniegšanas tiesību.
Politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka šo priekšlikumu vērtē "neitrāli negatīvi". Politiķis skaidroja, ka tikai un vienīgi tiesa var atzīt cilvēku par vainīgu un ka ir nepieciešams saglabāt tiesiskuma principu.
SC frakcijas sēdē konkrēti šis priekšlikums vēl nav apspriests.
Jau vēstīts, ka skepsi pauduši arī tā dēvētie "olšteinieši". Kā skaidroja deputāts Viktors Valainis, neatkarīgie deputāti vēlas, lai ģenerālprokuroram būtu veto tiesības pašvaldību deputātu pilnvaru ierobežošanas jautājumā, taču koalīcijas kolēģu iesniegtais priekšlikums to neparedzot.
Kā ziņots, vairāki koalīcijas deputāti iesnieguši priekšlikumu grozījumiem pašvaldību deputātu statusa likumā, paredzot, ka smagā vai sevišķi smagā noziegumā apsūdzētu pašvaldību deputātu pilnvaras ierobežos pēc tam, kad ģenerālprokurors būs informējis pašvaldību par to, ka ir sākta kriminālvajāšana.
Koalīcijas ierosinājums paredz: ja pret deputātu būs sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, attiecīgais deputāts ar dienu, kad pašvaldībā būs saņemta ģenerālprokurora apstiprināta procesa virzītāja informācija vai arī tiesneša informācija par kriminālvajāšanas faktu, ja lieta nodota tiesai, zaudēs tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz gala nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.